Lai gan Vācija kā vienota valsts pastāv tikai no 1871. gada, būtiska loma tās stāvokļa veidošanā un attīstībā ir Prūsijai, kas arī uzskatāma par vienotas Vācijas izveides idejisko autoru un realizētāju. Vairāmā gadījumu, tieši pateicoties Prūsijas valstsvīru darbībai un tālredzīgai politikai, Vācijas impērija spēja nostādīt sevi vienā līmenī ne tikai ar Eiropas, bet arī ar pasaules spēcīgākajām valstīm.
Viens no galvenajiem aspektiem Vācijas apvienošanā bija Vācu Konfederācijas ekonomiskā izaugsme un savstarpējo ekonomisko sakaru padziļināšanās. Vācijas Konfederācijā noteicošā loma bija Austroungārijai, kas bija spēcīga imperiāla valsts un tās ekonomiskais un militārais potenciāls pārsniedza jebkuras mazās vācu valstiņas, tajā skaitā arī Prūsijas spējas. 19. gs. pirmajā pusē tika veidoti Vācijas dzelzceļu tīkli, kas padarīja pieejamākus Vācijas Konfederācijas teritorijā esošos resursus.
Lai Prūsija spētu nostiprināt savas pozīcijas vācu valstu vidū un pakāpeniski atstumt Austroungāriju no vācu valstu dominēšanas, bija nepieciešama sava veida vienojoša organizācija, tādēļ 1834. gadā tika izveidota Vācu Muitu Savienība jeb Zollverein. Prūsija panāca, ka šīs ekonomiskās savienības ietvaros netiek iekļauta Austroungārija, kas būtiski nostiprināja Prūsijas autoritāti vācu valstu starpā.1
Ekonomiskā sadarbība starp vācu valstiņā nodrošina tai nepieredzētu ekonomisko izaugsmi – 15 gadu laikā (1845.-1860.) vēlākās Vācijas impērijas teritorijā kopējais dzelzceļu tīkls teju trīskāršojās – no 3’280 km uz 11’633 km.…