Vācija atrodas Eiropas vidusdaļā. 82,3 miljoniem vāciešu ir liela nozīme Eiropas ekonomikā, iedzīvotāju dzīvesveidā un tradīcijās. Vācija ir sena zeme, gadsimtu gaitā tās robežas ir bieži mainījušās. 20.gs. otrajā pusē Vācija uz ilgu laiku bija sadalīta divās atsevišķās valstīs: Rietumvācijā ( Vācijas Federatīvā Republikā) un Austrumvācijā (Vācijas Demokrātiskajā republikā).1990.gadā tas atkal kļuva par vienu valsti. Vacija robežojas ar 9 valstīm: dienvidos robežojas ar Austriju un Šveici, rietumos ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi, ziemeļos ar Dāniju, Austrumos ar Poliju un Čehiju. Vācijai pieder Austrumfrīzu salas un daļa Ziemeļfrīzu salu Ziemeļjūrā. Baltijas jūrā pieder Rīgenas sala, Fēmarnas sala un daļa Ūzedomas salas ( skat.1.att). Mūsdienās Vācija ir viena no vadošajām industriālajām valstīm pasaulē, jo Vācija ir viena no pasaules lielākajām smago automašīnu, kuģu, elektropreču un vieglo automašīnu ražotājām. Tur darbojas tādas slavenas autoražotājfirmas kā Volkswagen, Mercedes un BMW, kuru produkciju eksportē pa visu pasauli.
Reljefs :Vācijas reljefs ir ļoti dažāds – no līdzenajiem, auglīgajiem līdzenumiem ziemeļos līdz sniega klātām smailēm Bavārijas Alpos ar augstāko virsotni Cūgšpici 2962 m v.j.l.Viens no slavenākajiem un gleznākajiem apvidiem ir Švarcvalde valsts dienvidrietumos. Tās nosaukums ir cēlies no šejienes tumšajiem mežiem.
Klimats: Mērens jūras klimats, kas virzienā uz dienvidiem kļūst kontinentālāks. Ziemā temperatūra svārstās no -5 līdz -7° C ziemeļu daļā un no 0° līdz - 3° C vidus- un dienvidu daļā. Vasarā no +20° C ziemeļu daļā un ~ +28° C virzienā uz dienvidiem. Vēsais, lietainais laiks ir labvēlīgs lauksaimniecībai. Fermās audzē liellopus un ražo piena produktus, graudus, kartupeļus, cukurbietes, augļus un dārzeņus. …
