Vācu klasiskā estētika, estētikas vēsturē veido ļoti nozīmīgu posmu, jo pirms tam estētikā doma attīstījās galvenokārt noteiktu mākslas virzienu (klasicisms, apgaismība, reālisms, romantisms) ietvaros, turpretī vācu klasiskā ideālisma pārstāvji balstās uz visas iepriekšējās mākslas pieredzi, estētiku vērš par savu filozofisko sistēmu būtisku sastāvdaļu, kuras uzdevums, pēc viņu domām, ir skaistuma, daiļrades, mākslas universālo, būtisko likumsakarību filozofiska skaidrošana.
Savu darbu izvēlējos rakstīt par vācu klasiskās filozofijas pārstāvju estētiku, jo tieši šo filozofu mācībā daudzām jau iepriekš izteiktajām idejām pavēra jaunas sintēzes iespējas. Tās izcilākie pārstāvji ir Kants, Fihte, Šelings, Gēte, Hēgelis, Feierbahs. Darba gaitā tuvāk apskatīšu trīs Vācu klasiskās filozofijas pārstāvju estētiku: Imanuela Kanta- vācu klasiskās filozofijas un estētikas pamatlicēja- estētiku, Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa – 835 lekcijas par estētiku autora –estētiku un Ludviga Feierbaha – vācu klasikās filozofijas noslēdzošā pārstāvja - estētiku. Tātad pamatlicēja, „Lekcijas estētikā” autora un vācu klaiskās filozofijas hronoloģisko noslēdzēju, pēdējo pārstāvi.
Darbā centīšos apskatīt svarīgākās šo filozofu estētiskā idejas un pētījumus, kā arī mazliet analizēt viņu darbus un pētījumus.
Vācu klasiskā estētika (XVIII gs.beigas – XIX gs. sākums) estētikas vēsturē veido ļoti nozīmīgu posmu. Tās izcilākie pārstāvji ir Kants, Fihte, Šelings, Gēte, Hēgelis, Feierbahs.
Vācu klasiskajā filozofijā racionāli orientētā Eiropas estētika saniedz jaunu attīstības līmeni – tā tiek iekļauta filozofiskajās sistēmās un tādejādi gūst filozofijā savu teortisko principu pamatojumu.
Pirms tam estētikā doma attīstījās galvenokārt noteiktu mākslas virzienu (klasicisms, apgaismība, reālisms, romantisms) ietvaros, turpretī vācu klasiskā ideālisma pārstāvji balstās uz visas iepriekšējās mākslas pieredzi, estētiku vērš par savu filozofisko sistēmu būtisku sastāvdaļu, kuras uzdevums, pēc viņu domām, ir skaistuma, daiļrades, mākslas universālo, būtisko likumsakarību filozofiska skaidrošana. Vācu klasiskās estētikas pārstāvji attīsta vācu apgaismības idejas, vienlaikus kritizējot apgaismības vājās puses, izstrādājot jaunas idejas un metadoloģiskus, teorētiskus principus estētikā.
Vācu klasiskās estētikas mērķis ir formulēt universālu, vispārējus skaistā, mākslas, daiļrades butību, raksturojošus estētikus principus. Būdama filozofiskas sistēmas sastāvdaļa, estētika cenšas pacelties pāri sava laika esētiskajai pieredzei, lai sintezētu visu iepriekšējo laikmetu pieredzi. Protams, spēkā paliek jautājums, cik lielā mērā tas izdodas vācu klasiskās filozofijas pārstāvjiem, jo Kants, Gēte, Hēgelis, Fihte, Šelings un Feierbahs, kas ir vācu klasiskās filozofijas spilgtākie pārstāvji, ir arī sava laikmeta pārstāvji, kuru skatījumu uz lietām nosaka laikmeta kultūrā valdošās tendences.…
