Vācu okupācijas saimnieciskā politika Latvijā

Secinājumi
Nacistiskās Vācijas okupācija bija sarežģīts ļoti pretrunīgs un grūti vērtējams laiks Latvijai. Nacistu okupācija nomainīja tūkstošiem latviešu sāpīgi izjusto un pārdzīvoto pirmo padomju okupāciju, kuras rezultātā varētu teikt tika iznīcināta Latvijas valsts.
Nacistu režīma saimnieciskās politikas raksturīgākā iezīme Latvijā bija izspiest no tās pēc iespējas vairāk resursu un dzīvā spēka savu kara mērķu sasniegšanai.
Vācu okupācijas iestāžu ekonomiskajā politikā Latvijā bija vērojamas divas iezīmes. Pirmā saistījās ar Latvijas tālākiem kolonizācijas plāniem un paredzēja tās ekonomisko resursu maksimālu izpumpēšanu. Otra paredzēja saglabāt vietējo ekonomisko potenciālu vēlākam laikam un domāt par tā efektīvu izmantošanu tūlītējo kara vajadzību apmierināšanai.
1941. gada 17. oktobrī H. Loze izdeva rīkojumu par amatniecības, sīkrupniecības un mazumtirdzniecības jaunizveidošanu. Tas pieļāva sīko uzņēmumu nodošanu privātās rokās. 1943. gada 18. februārī okupēto austrumu apgabalu ministrs A. Rozenbergs izdeva rīkojumu par, vispārēju privātīpašumā atjaunošanu.
Par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem Latvijā bija pasludināti: padomju rubļi un vācu Reichkreditkassenscheine. Attiecība starp rubli un reichsmarku bija noteikta: 10 rubļu = 1 RM. Vācu okupācijas naudas politika deva iespēju ienākušajiem vāciešiem legālā ceļā izlaupīt Baltijas valstis.
…