Ekonomiskā krīze ir situācija, kad cilvēki lielā ātrumā zaudē darbu, pastāv preču pārprodukcija, kuras rezultātā veidojas preču pārpalikums, kuru neviens nepērk, jo nav nekādas vajadzības, viss it kā pietiek. Tā rezultātā palielinās inflācija un naudas vērtība ievērojami krītas. Samazinās pirktspēja, palielinās bezdarbs – darba pieprasījums samazinās, jo tāpat jau saražots pārāk pietiekami. Krīzes cēloņi ir dažādi – gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī sabiedriskie, jeb tautas radīti cēloņi. Sekas – visspilgtāk tās attiecas tieši uz sabiedrību, jo tie ir cilvēki, kas zaudē darbus, nespēj iegādāties preces un izraisa neapmierinātību vispārīgi. Protams, ka arī politiku un ekonomiku krīze ietekmē radikāli.
Manuprāt, 1929. gada ekonomisko krīzi gan varēja, gan nevarēja novērst. Ir vairāki aspekti, par šiem argumentiem var liecināt. Bet iespējams, ka politiķi, kas tobrīd valdīja pasaules mērogā, nemaz nevēlējās krīzi novērst? Varbūt, ka tas kādai daļai no cilvēkiem bija izdevīgi, jo kā zināms, ir pierādīts fakts, ka krīzes laikā cilvēks var kļūt bagāts. Galu galā, nekas nenotiek tāpat vien.
Krīzes atkārtojas ik pa laikam – periodiski, tāpēc ir ļoti jāuzmanās, lai saglabātu stabilu ekonomisko stāvokli. Arī šobrīd Latvijā un pasaulē pastāv ekonomiskā krīze. Jau gadu mācos Biznesa Ekonomiskos pamatus un, šķiet, ka spēju uztvert problēmas, kuras tā rada, kā tās būtu jārisina.
…