Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:986931
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.10.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Līderība un hegemonija    4
2.1.  Līderības koncepts    4
2.2.  Hegemonijas koncepts    5
3.  Amerikas Savienoto Valstu raksturojums    7
3.1.  ASV pārspēks    7
3.2.  Spēka sadalījuma polaritāte    10
3.3.  ASV intereses    12
4.  Nobeigums    14
5.  Izmantotie avoti    16
Extract

1. Ievads.
Aukstā kara beigas stipri mainīja iepriekš pastāvošo starptautisko sistēmu un spēka sadalījumu tajā. Bipolaritāte, kas pastāvēja Aukstā kara laikā, sabruka, jo beidza pastāvēt viens no poliem – PSRS. Taču otrā pola īpašnieks – ASV bija palicis, un vairs nebija otra tikpat varena spēks, kas stātos tam pretī. Tas izraisīja lielas debates par to, kāda būs jaunā starptautiskā sistēma un kas tajā valdīs. Lielu uztraukumu radīja fakts, ka ASV pārspēks pār citās valstīm bija tik milzīgs, ka tām nebija nepieciešamības pēc pārējo valstu atbalsta, tā varēja atļauties izlemt visu pati, neprasot citu piekrišanu. Tā bija ASV brīva izvēle, kā tā izlems rīkoties. Un parādījās jautājums – vai ASV laika posmā pēc Aukstā kara izvēlēsies būt par starptautiskās sistēmas līderi vai arī par hegemonu, valdot tajā un pārveidojot to saskaņā ar savām vēlmēm?
Augstākminētais jautājums ir arī mūsu darba izpētes jautājums – vai ASV ir līderis vai tomēr hegemons mūsdienu starptautiskajā sistēmā?
Ir daudzi raksti un viedokļi par šo jautājumu, bet mēs izvēlējāmies salīdzināt ASV oficiālo viedokli par tās stāvokli starptautiskajā sistēmā ar otrās iespējamības, precīzāk, ar līderim radniecīgā koncepta – hegemonijas pazīmēm. Kā jau no iepriekšsacītā var noprast tad ASV oficiālie dokumenti uzsver, ka tā sevi uzskata par līderi starptautiskajā sistēmā, kas darbojas visu interesēs, nodrošinot stabilitāti. Mēs nolēmām apskatīt vai šī oficiāli paustā līderība ir vienāda ar to līderību, par kuru runā teorētiķi un vai šī oficiālā ASV līderība nav sinonīms hegemonijai.

2. Līderība un hegemonija
Lai izpētītu, vai ASV pēc Aukstā kara ir līderis vai hegemons, ir nepieciešams noskaidrot, kas tad tieši tiek saprasts ar jēdzieniem „līderība” un „hegemonija”. Kā zināms, līderība ir starpdisciplīnu jēdziens, līdz ar to jāsašaurina līderības jēdziena pētīšana līdz jēdzienam „politiskā līderība”. Diemžēl nākas saskarties ar to, ka politiskā līderība netiek uztverta vis valsts kā līdera loma starptautiskajā sistēmā, bet gan kā atsevišķu indivīdu ietekme uz politiku.
Tāpat grūtības rada dažu autoru nekonsekvence jēdzienu „līderība” un „hegemonija” lietošanā. Niall Ferguson savā rakstā pat saka, ka „amerikāņi nav imperiālisti, viņi ir līderi, vai, akadēmiskākā runas manierē izsakoties, tā ir hegemonija”. Tomēr šos abus konceptus ir iespējams nodalīt un tas arī ir mūsu uzdevums, veidojot darba teorētisko daļu.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1147607
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register