Valdemārs Tone 1900. – 1906. gadam mācās Annenieku pagastskolā, 1906. – 07.gados Francmaņa skolā Dobelē, savukārt 1909. gadā iestājas Rīgas pilsētas mākslas skolas dienas klasē pie barona G. Rozena, tomēr no pārpūlētiem nerviem 1910. gadā viņš brauc mājup atpūsties, pirms tam dodoties uz Pēterburgu, kur iepazīst Ermitāžas muzeju.
Laukos viņš strādā par skolotāja palīgu un ķesteri Blīdienes baznīcā.
1911. gadā V. Tone atsāk mācības Rīgas Pilsētas mākslas skolā, kur mācās līdz 1915. gadam, pie Rozentāla, Purvīša un Tillberga, un paralēli glezniecībai nodarbojas ar tēlniecību pie A. Folca, vēlāk pie K. Rončevska.
1913. gadā ar preču kuģi, kura kapteinis ir viņa brālis, V. Tone ceļo pa Vidusjūras zemēm, redz Sicīliju, Āfrikas ziemeļu piekrasti, Marseļu, Nicu, Barselonu, kā arī Malagu.
1913. gada ziemā ar dažādām ainavu studijām piedalās trešajā Latviešu mākslinieku izstādē, savukārt 1914. gadā piedalās ceturtajā Latviešu mākslinieku izstādē. Arī V. Tone ir to jauno mākslinieku vidū, kurus ietekmē J. Grosvalda darbi.
1915. – 1916. gados viņš mācās Penzas mākslas skolā.
1917. gadā Tone bijis latviešu strēlnieku 2. rezerves pulka brigādes komandieris Rīgā, savukārt pēc demobilizācijas 1917. – 18. gados dzīvojis Pleskavā, Petrogradā un 1918. gadā atgriezies Rīgā. Atšķirībā no J. Grosvalda un J. Kazaka, V. Tone nav dokumentējis kara laika notikumus.
…