Valmieras pilsdrupas

Valmieras ordeņa pils celta kā pirmais Livonijas ordeņa nocietinājums Gaujas labajā krastā. Par pils celšanas gadu precīzu ziņu nav. Iespējams, ka tā celta drīz pēc Tālavas sadalīšanas 1224. gadā, kad Zobenbrāļu ordenis ieguva savā īpašumā zemi Gaujas augštecē abos tās krastos. No Baltazara Rusova hronikas izriet, ka pils uzcelta pusgadsimtu vēlāk, Livonijas ordeņmeistara Vilekina fon Endropes(1281-1287) laikā: „1281. gadā Vilandē ievēlēja par mestri Vilhelmu Šurborgu.Viņš veda lielus karus ar leišiem, žemaišiem un zemgaļiem un uzcēla Svētā kalnā pili Zemgalē un trīs pilis: Valmieras, Burtniekus un Trikātu.” Savukārt Hermaņa Vartberges Livonijas hronika liecina, ka 1283.gadā tika uzcelta Valmieras baznīca. Tātad būtu jāsecina, ka pils uzcelta vai nu vienlaicīgi ar baznīcu, vai arī vēlāk. Tomēr parasti vispirms cēla pili un tikai tad baznīcu. Ordeņa brāļiem pils bija nepieciešama gan kā atbalsta punkts vietējo tautu pakļaušanai, gan kā nocietināta dzīves vieta un pārvaldes centrs. Pēc Livonijas valstiņu sabrukšanas 16.gs. beigās Valmieras pilī dzīvoja tās iekarotāji – poļu vai zviedru garnizona kareivji. …