Valodas būtību bieži vien nenovērtē, jo – kā tas ar nemateriālām vērtībām mēdz būt – tās nav tik viegli pamanāmas, kur nu vēl nosveramas. Pēc valodas rindu nav, valodu zem letes neglabā, no noliktavas pa otrām durvīm laukā nenes. Valodai kvalitātes zīmi nepiešķir. Kā ir ar valodu? Valoda savā ziņā līdzinās gaisam – kamēr elpošana normāla, par gaisu īpaši galvu nelauza. Taču tā ir vieglprātība, pieredze ne vienreiz vien atklājusi, cik viegli un ātri mūsu dienā gaisu iespējams piesārņot un kādas tam varbūt bīstamas sekas. Daži valodu gribētu pamest novārtā aiz pārgudrības, viņi izliekas par filozofiem un saka: svarīgākā ir bāze, valoda pieder pie virsbūves. Tā ir birokrātijas tukšrunība! Atcerēsimies vienmēr un visur: valoda ir tautas garīgais spēks, vārds ir atslēga jebkurai jaunradei. Prast valodu tas nenozīmē tikai lasīt un rakstīt bez kļūdām. Prast valodu nozīmē uztvert starp vārdiem iesprausto sāpi un starp teikumiem iestādīto cerību.
Pasaulē ir pāri par 2000 valodu. Nevienam cilvēkam nav iespējams zināt visas valodas. Domas par to, kā padarīt iespējamu dažādu tautību saprašanos vai kā radīt tādu valodu, kurā varētu saprasties visi cilvēki virs zemes, saviļņojušas cilvēku prātus jau sirmā senatnē. Filozofi sākumā domāja ne tik daudz tieši par valodām vārda īstajā nozīmē kā par abstraktu jēdzienu simbolisku apzīmēšanu, par loģisku sakārtotu simbolu sistēmām – par t.s. filozofisko valodu.…
