Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:379822
 
Author:
Evaluation:
Published: 14.04.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
  VALODAS KULTŪRA    4
  Valodas Kultūras Komponenti    4
  Valodas Kultūras Pazīmes   
  Valodas Modes Tendences    6
  VALODAS FUNKCIONĒŠANA    6
  Runas Situācija    6
  Neverbālā Komunikācija   
  Valodas Funkcionēšana Publiskās Runas Formā    9
  VALODA UN DZIMUMS    9
  SECINĀJUMI    10
  LITERATŪRAS SARAKSTS    11
Extract

VALODAS FUNKCIONĒŠANA

D. Haimzs un viņa sekotāji konsekventi ievērojuši valodas formas un tās funkcionālā izmantojuma nesaraujamās vienības principu. Pētniekam vienlīdz lielā mērā jāņem vērā gan komunikācijas līdzekļi, gan mērķi. Saskaņā ar šo teoriju runas uzvedība tiek pētīta saistībā ar situāciju, dalībniekiem, tēmu un runas akta funkcijām, kā arī saistībā ar dalībnieku attieksmi pret visiem šiem komponentiem.
Runas situācija šaurākā izpratnē nozīmē kontekstu, kurā notiek runa. Kopš 20. Gadsimta 70. gadu beigām ir vērojama tendence paplašināt jēdziena runas situācija izpratni, galvenokārt saistībā ar D. Haimza runas fakta komponentu klasifikāciju. Runas situācija tādējādi aptver komunikācijas akta vietu, laiku, runātājus, sarunas tēmu un/vai mērķi. Daži autori par runas situācijas sastāvdaļu uzskata arī psiholoģisko klimatu komunikācijas laikā.
Sadzīves situācijas bieži tiek lietoti tādi izteikumi, kuru nozīme klausītājiem ir saprotama, tikai apvienojot gan verbālo, gan ekstralingvistisko informāciju. Veicot sarunvalodas sintakses pētījumus, nav pietiekami tikai fiksēt spontānas sarunas ierakstus. Mutvārdu teksti ir jāpapildina ar ekstralingvistisko faktoru aprakstu. Veltīsim mūsu uzmanību tiem runas fakta komponentiem, kuri varētu būt nozīmīgi sarunvalodas izteikumu semantikas pilnīgai izpratnei.

VIETA
Komunikācijas akta vieta var rosināt stereotipisku komunikatīvo vienību izmantošanu, ja runātāji pilda konkrētai vietai tipiskas sociālās lomas(pircējs – pārdevējs veikalā, frizieris – klients frizētavā, kasieris – pasažieris autoostā). Turpretim sarunā starp pārdevēju un viņas paziņu par personiskām lietām komunikācijas akta vieta – veikala telpas – komunikatīvo vienību izvēli neietekmēs.

LAIKS
Komunikācijas akta laika fiksācijai var tikt izmantoti gan lielāka laika perioda parametri (gads, gadalaiks, mēnesis, diena u.tml.), gan precīza diennakts stunda. Ja komunikācijas akta laiks neietekmē izteikuma mērķi, sinhroniskajai analīzei ir pietiekami fiksēt kalendāro gadu vai gadu desmitu. Piemēram, autores vāktais sarunvalodas materiāls attiecināms uz 20. gadsimta 90. gadiem. Tomēr ir situācijas, kur adekvātai sarunas situācijas izpratnei nepieciešams norādīt precīzu komunikācijas akta norises laiku.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register