Valodas kultūra. Literārās valodas normas

Bez šaubām, latviešu valoda ir latviešu tautas valsts valoda. Tā ir zinātnes un kultūras valoda. Vārdu sakārtojumā, to nozīmes, kombināciju nozīmes sākotnēji tika ielikta informācija par pasauli un cilvēkiem, kas iepazīstina ar daudzu paaudžu radīto garīgo bagātību.
Literārā valoda - valsts rakstīšanas valoda, oficiālo un biznesa dokumentu valoda, skolas izglītība, rakstiskā komunikācija, žurnālistikas zinātne, daiļliteratūra, visas kultūras izpausmes, kas izteiktas verbālā formā (rakstiski un mutiski). Literārā valoda ir literatūras valoda visplašākajā nozīmē. Tā veido valsts valodas pamatu, un tai ir pienākums saglabāt savu iekšējo vienotību, neskatoties uz izmantoto izteiksmes līdzekļu atšķirībām. Valodas norma ir vispārpieņemts valodas līdzekļu lietojums, noteikumi, kas nosaka priekšzīmīgu lietojumu.

Darba aktualitāte: Es uzskatu, ka visi valodas līdzekļi palīdz visprecīzāk, skaidrāk, tēlaini un skaidrāk izteikt cilvēku sarežģītākās, svarīgākās un nepieciešamākās domas un jūtas, visu apkārtējās pasaules daudzveidību. Tāpēc šodien, 21. gadsimtā, ir aktuāli runāt par latviešu valsts valodas iezīmēm, kas ietver ne tikai standartizēto literāro valodu, bet arī tautas dialektus, valodas sarunvalodas formas. Valsts valodas veidošanās un attīstība ir sarežģīts un ļoti ilgstošs process, kas notiek ilgā laika posmā.
Darba mērķis. zināt un izprot ar valodas kultūru saistītus valodniecības terminus. Zinat labas valodas pazīmes. Vērtēt savu un citu personu valodu praktiskā lietojuma situācijās.…