Referāta pamatā ir tādi jautājumi:
1)valodas politika dažādās Eiropas valstīs;
2)oficiālās vai valsts valodas funkcijas.
Šī referāta tēma mūsdienās ir nozīmīga tādēļ, ka ar katru gadu dažādās Eiropas valstīs palielinās minoritāšu skaits, kas būtiski ietekmē valodas situāciju un tās funkcijas. Referāta pamatā ir I. Druvietes un A. Holveta pētījumi.
Beļģija sastāv no diviem lieliem valodu apgabaliem, tādējādi valstij nav raksturīgs valodu sajaukums. Pastāv arī divvalodības apgabali- gan robežteritorijas, gan galvaspilsēta Brisele. Nozīmīgākās valodas- franču un holandiešu-, jo visas nesaskaņas saistās ar šo divu valodu statusu un savstarpējām attiecībām. Holandiski runājošo beļģu jeb flāmu skaits ir lielāks nekā franciski runājošo beļģu skaits, taču skaitliskais pārsvars nav tik liels, lai, runājot par abu valodu kopienām, attaisnotu jēdzienus „vairākums” un „minoritāte”. Aplūkojot valodas situāciju Beļģijā, jāņem vērā arī komplicētās sakarības starp valodu un nacionālo apziņu.
Faktors, kas sarežģī valodu situāciju Beļģijā: valodu problēmas faktiski pārstājušas būt tīri lingvistiskas, vēlāk valodas problēmas savijušās ar citām- galvenokārt ekonomiskiem konfliktiem starp abām kopienām.…