Agneses Matvejevas zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Valodu politika Latvijā un tās ietekme uz latviešu valodas pastāvēšanu”.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot priekšstatu par latviešu valodas situāciju valstī un tās konkurētspējas pietiekamību. Balstoties uz šiem izvirzītiem mērķiem, zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi ir iepazīstināt ar jēdzienu „valodu politika” un raksturot to, informēt par valodas politikas institūcijām, iepazīstināt ar valsts valodas aspektiem, iepazīstināt ar valodas politikas instrumentāriju, aprakstīt latviešu valodas situāciju un prasmes Latvijā, salīdzināt valodas likumus, anketēt krievu un latviešu skolas.
Zinātniski pētnieciskā darba hipotēze ir šāda - valodu politika Latvijā nenodrošina pietiekamu latviešu valodas stabilitāti valstī un ilgspējīgu attīstību.
Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no ievada, 6 nodaļām, secinājumiem un pielikuma.
Pirmajā nodaļā tiek apskatīts īss vēsturisks atskats latviešu valodas politikā.
Otrajā nodaļā tiek apskatīts valodas politikas vispārīgs raksturojums.
Trešajā nodaļā tiek apskatīta latviešu valodas situācija Latvijā.
Ceturtajā nodaļā tiek apskatīta latviešu valodas nepilnvērtīgas pastāvēšanas problēmu rašanās.
Piektajā nodaļā tiek analizēti 2 Valsts valodas likumi.
Sestajā nodaļā tiek analizētas anketas.
Rakstot zinātniski pētniecisko darbu, tika izmantoti Valsts valodas likums, 4 grāmatas, 7 interneta resursi un anketa.
Nepieciešamības pamatojums, globālās informācijas apmaiņas sistēmas, ekonomiskās integrācijas tendences mūsdienu pasaulē rada aizvien lielāku valodu konkurenci un izzušanas draudus pat valodām ar samērā lielu runātāju skaitu. Valodu konkurences apstākļos lielākas izredzes saglabāties būs valodām, kas spēs sekot mūsdienu zinātnes un tehnikas attīstībai, kurās varēs izteikt domu un jūtu nianses. Saskaņā ar 21. gadsimta domāšanu ikviena valoda ir unikāls cilvēces kultūras mantojums, tādējādi to jāprot saglabāt un nodot no paaudzes uz paaudzi tādu, kādu to izkopuši pēcteči.
Pēc Latvijas vēsturiskiem gājumiem (kad līdz 19.gadsimtam tā bija Vācijas pakļautībā un nozīmīgākajās sociolingvistiskajās funkcijās, izņemot ģimenes, sadzīves un daļēji kultūras un izglītības sfēru, funkcionēja vācu valoda, bet pēc Ziemeļu kara un 2.pasaules kara tā bija Krievijas pakļautībā, kur latviešu valodu lietoja tikai ģimenē, kultūrā un daļēji izglītībā) latviešu valoda līdz pat 21. gadsimtam bija uz apdraudētībās robežas, bet nu tagad valsts politika attiecībā pret valsts valodu sāk stabilizēties. …
