Makroekonomika ir mācība, kas dod zināšanas par ekonomiku kopumā, tad no šejienes arī izriet makroekonomiskie mērķi. Svarīgākie mērķi ir šādi:
vispārējs iedzīvotāju dzīves līmenis, viņu ekonomiskā brīvība, drošība un vienlīdzība;
ekonomiskā efektivitāte un ekonomikas izaugsme;
pilnīgā nodarbinātība un cenu stabilitāte.
Makroekonomiskie mērķi un tiem piešķirtā nozīme virza indivīdus, uzņēmumus un valdību lēmumu pieņemšanas procesā. Šie mērķi rada cilvēkos skaidrību par sabiedrības attīstības virzieniem, kā arī mērķu sasniegšanai izmantojamiem līdzekļiem. Šos mērķus var izmantot kā kritērijus, lai novērstu ekonomiskās sistēmas funkcionēšanu kopumā, vai arī tajā īstenojamo programmu efektivitāti. Kaut gan dažus mērķus, kā ekonomisko brīvību un vienlīdzību, ir gandrīz neiespējami izteikt kvantitatīvā veidā, tomēr lielāko vairumu mērķu, bezdarba līmeni, inflācijas tempu, ekonomikas izaugsmi u.c. ir iespējams skaitliski noteikt.
Visas makroekonomiskās parādības atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Tās ir cieši saistītas gan ar mikroekonomiku, gan arī ar valdības politiku.
Makroekonomiku nevar skatīt atrauti no valdības politikās darbības. Tās pasākumi, dažādās sociālās programmās tieši ietekmē tautsaimniecību kopumā, un tiek dēvēta par makroekonomisko politiku. Galvenie instrumenti, ar ko valdība iedarbojas uz valsts ekonomikas funkcionēšanu kopumā, ir nodokļu likme, Valsts budžeta izdevumi, dotācijas, procenta likmes, naudas apgrozības regulēšana un citi. Makroekonomika dod zināšanas ne tikai par ekonomiskiem procesiem, bet arī parāda sakarības starp makroekonomisko politiku un tās ietekmi uz ekonomikas funkcionēšanu kopumā.…
