Ekonomikas pamatjautājumi ir sekojoši- ko ražot un cik daudz? Kā ražot? Kas patērēs saražoto? Viss notiek it kā pats no sevis, jo ekonomiskā ieinteresētība un konkurence liek privātajām firmām par maksimāli zemām cenām ražot tās preces, kuras vēlas pirkt patērētāji. Šis ekonomikas modelis parāda, kā varētu funkcionēt ekonomika bez valdības līdzdalības, taču valstij ir tik nozīmīga loma ekonomiskajā sistēmā, ka tās realizētā politika nopietni ietekmē atbildes arī uz šiem jautājumiem.
Vairākums attīstīto valstu darbojas jauktā tirgus ekonomikas sistēmā, kas apvieno tirgus elementus ar valsts ietekmi un kontroli. Referātā mēģināju atrast atbildi uz jautājumiem: ”Kāda tad tieši ir valsts loma ekonomisko procesu regulēšanā? Kādus ekonomiskos procesus un cik lielā mērā valsts spēj regulēt?”
Kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kad valstīm bija liela loma pasaules
ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, valsts ir kļuvusi par nozīmīgu ekonomisko dalībnieci. Angļu ekonomists Džons Meinards Keinss(1883-1946) bija pirmais, kas pamatoja valsts lomu ekonomiskās stabilitātes un attīstības nodrošināšanā. Uzskatījis, ka regulārās pārprodukcijas krīzes ir iespējams mazināt, regulējot pieprasījumu, kā galveno veicinātāju šādam procesam minot tieši valsti un tās lomu.[1, 26]
1936. gadā viņš publicēja savu darbu – „Nodarbinātības procenta un naudas vispārējā teorija”, kurā bija izstrādātas ekonomikas valstiskās regulēšanas metodes. Pēc viņa domām, valsts var būtiski veicināt inflācijas un bezdarba līmeņa pazemināšanos un stimulēt ražosšanu, veicot mērķtiecīgu budžeta izdevumu un ieņēmumu politiku, kā arī izstrādājot efektīvu likumdošanu. [2, 16.1]
Mikroekonomika ir ekonomikas zinātne, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus, savukārt makroekonomika- ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām(piem., nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u.tml.) Visas makroekonomikas parādības atrodas savstarpējā mijiedarbībā . Tās ir cieši saistītas gan ar mikroekonomiku, gan arī ar valdības politiku. Makroekonomiku nevar skatīt atrauti no valdības politiskās darbības. Kā arī makroekonomikas teorijas atzinumi tiek izmantoti, lai izstrādātu ekonomisko politiku, ar kuru valdība iedarbojas uz sabiedrības ekonomisko dzīvi. …
