SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot kursa darbu, autore ir nonākusi pie sekojošajiem secinājumiem:
1. Valsts obligātie sociālie apdrošināšanas maksājumi ir svarīgi un obligāti ikvienam strādājošam Latvijas iedzīvotājam. Tiklīdz jūs uzsākat darbu Latvijā, darba devēja pienākums ir automātiski veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas.
2. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma ir radīta, lai pasargātu sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējus, daļēji kompensējot līdzšinējos ienākumus, ja viņš tos zaudējis noteiktu sociālo risku iestāšanās gadījumos.
3. Sociālās apdrošināšanas veidi ir: valsts pensiju apdrošināšana, sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam, sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana.
4. Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos.
5. Ieņēmumu samazināšanās speciālajā budžetā, ēnu ekonomika un nelabvēlīga demogrāfiskā prognoze nopietni apdraud valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju.
Uz šo secinājumu pamata autore vēlas izteikt priekšlikumus kreditēšanas pilnveidošanai Latvijā:
1. Samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu procentu likmi par 10%. Gan darba ņēmējs, gan darba devējs nav īpaši ieinteresēts maksāt valsts obligātos sociālos maksājumus, tādēļ ja samazinātu šo likmi, attiecīgi vajadzētu samazināties “aplokšņu algām”.
2. Atjaunot uzticību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, nodrošināt cilvēku ticību tam, ka iemaksas tiks veiktas mērķtiecīgi, ka viņi varēs cerēt uz pakalpojumu jebkāda apdrošināšanas riska iestāšanās gadījumā - vai tas būs bezdarbs, darba nespēja, slimības gadījums, pensija - cilvēks varēs būt drošs, ka valsts viņam to kompensēs.
…
