Parāda vērtspapīrs - vērtspapīrs, kas apliecina vērtspapīra izlaidēja saistības pret vērtspapīru īpašnieku un garantē vērtspapīru īpašniekam periodiski saņemt ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi, kā arī dod tiesības pēc noteikta laika saņemt vērtspapīru nominālvērtību.1 Emitējot parāda vērtspapīrus, emitents apņemas pēc noteikta laika atmaksāt visu aizņemto summu un samaksāt noteiktu atlīdzību procentu veidā par aizdoto līdzekļu izmantošanu.
Pirmie parāda vērtspapīri Rīgas Fondu biržā parādījās 1996.gadā un 1997.gadā, kad biržā tika iekļautas divas valsts parādzīmju emisijas – Hipotēku un Zemes bankas ķīlu zīmes, kā arī Latvijas Investīciju bankas 2 gadu obligācijas, - taču to tirdzniecības apjomi bija nelieli. Aktīvāka parāda vērtspapīru tirdzniecība sākās 1999.gadā, kad Hipotēku un zemes banka emitēja hipotekāro ķīlu zīmju sēriju. 2
Jāatzīmē, ka 1999.gadā tiek ieviests jauns tirdzniecības segments - Akcepta sistēma, ar kuras palīdzību tiek veikti galvenokārt liela apjoma darījumi gan ar valsts parādzīmēm, hipotekārajām ķīlu zīmēm un arī akcijām. 2004.gada augustā Rīgas Fondu biržas Oficiālajā parāda vērtspapīru sarakstā pirmo reizi iekļāva ķīlu zīmes ārvalstu valūtā - ASV dolāros - “Hipotēku un zemes bankas” BA sērijas 100 000 ķīlu zīmes, kuru nominālvērtība ir 100 ASV dolāri.3
Ieguldījumi parāda vērtspapīros tiek uzskatīti par samērā drošiem, jo iespējamās cenu svārstības ir mazākas nekā, piemēram, akciju tirgū. …
