Jebkurai valstij ir būtiski atrisināt ekonomikas pamatbroblēmu - panākt līdzsvarotu ekonomikas attīstību un savu resursu maksimālu izmantošanu. Kā pieredze rāda, to nav iespējams nodrošināt vienīgi ar tirgus mehānismu, tāpēc aktuāla ir kļuvusi ekonomikas valsts regulēšana. Bez valsts iejaukšanās nevar īstenot optimālu struktūrpolitiku un pretkrīžu pasākumus. Valsts veic šīs funkcijas, galvenokārt ietekmējot kopējo pieprasījumu ar tā rīcībā esošiem līdzekļiem. Tos efektīvi izmantojot, var mazināt gan negatīvo procesu ietekmi, gan veicināt ekonomisko izaugsmi. Līdz ar to būtiska loma ekonomiskās politikas realizēšanā ir valsts budžetam.
Valsts budžets ir valsts ieņēmumu un izdevumu atspoguļojums viena finansu gada laikā. Ja valsts izdevumi pārsniedz valsts ieņēmumus, tad valsts budžetā veidojas deficīts. Katras valsts mērķis ir panākt sabalansētu budžetu, un, lai tas tiktu realizēts, tiek izmantotas vairākas metodes budžeta līdzsvarošanai. Viena no metodēm ir valsts aizņēmums, savas valsts robežās vai ārpus valsts robežām, tā rezultātā veidojas gan valsts ārējais parāds, gan valsts iekšējais parāds. Latvijas valsts parāds veidojies laikā pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kad budžeta ieņēmumi un valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā gūtie līdzekļi nebija pietiekami, lai pilnā apmērā nodrošinātu valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu finansēšanu.
Ekonomistu vidū pastāv dažādi viedokļi par valsts parāda veidošanos, tiek uzskatīts, ka valsts aizņēmums, tas ir bagātu valstu prioritāte. Taču mūsdienās valsts aizņēmumi ir ne tikai bagātām valstīm, bet arī mazāk bagātām valstīm. Neatkarīgi no valsts bagātības, valsts parāda ietekme ir redzama jebkurā valstī, kas budžeta deficītu sedz ar aizņemšanās metodi. Mūsdienās arvien aktuālāka tēma ir valsts budžeta deficīta segšana ar aizņemšanās metodi.…
