Valsts pārvaldes ētika

2001.gads nenoliedzami bija sarežģītākais gads gan uzdevumu daudzveidīguma, gan to skaita un svarīguma ziņā nepārāk ilgajā Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) vēsturē, ko varbūt varētu salīdzināt tikai ar civildienesta atjaunošanas sākumu pēc valsts neatkarības atgūšanas. Jauns civildienesta likums, daudz jaunu personālvadības procedūru (ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšana, amatu novērtēšana un to kvalifikācijas kategoriju piešķiršanas sagatavošana u.c.), pieaugot gan pašu prasīgumam pret valsts pārvaldi un civildienestu, gan analizējot starptautisko institūciju vērtējumu par mūsu “administratīvo kapacitāti”. Kā jau tas bieži gadās, paši esam kritiskāk noskaņoti, jo pašiem vien jādzīvo savā valstī un pašiem valsts pārvalde jāsakārto un jāattīsta. ES Komisijas Progresa ziņojums un citu starptautisko ekspertu vērtējumi tad ir tas katalizators, kas procesus ļauj skaidrāk izvērtēt arī sarežģītajos darba apstākļos.
2001.gadā līdz ar Valsts civildienesta likuma stāšanos spēka ir sācies jauns valsts civildienesta attīstības posms, kurā pamatā tiek turpināts darbs pie Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijā noteiktās profesionālas un atbildīgas ierēdniecības veidošanas, ņemot vērā koncepcijas pamatprincipus – tiesiskumu, taisnīgumu, atklātību, cieņu pret personu, efektivitāti, rīcības brīvību un atbildību, racionālismu, kā arī vienlaikus tiek ieviestas un īstenotas daudzas būtiskas izmaņas.…