Zinātniski pētnieciskā darba tematu - "Valsts pārvaldes formu daudzveidība Senajos laikos"- izvēlējos, jo uzskatu par svarīgu un interesantu pārvaldes formu veidošanās procesu, kā arī to, kādā veidā var izpētīt valsts pārvaldes formu, izmantojot noteiktus vēstures avotus.
Uzskatu, ka šis temats ir aktuāls, jo arī mūsdienās visā pasaulē notiek liela mēroga diskusijas un domstarpības tieši par valsts pārvaldi, likumdošanu. Šis temats ir aktuāls arī tāpēc, ka daudzi Senajos laikos izveidotie likumu krājumi ir kļuvuši par pamatu daudzu mūsdienu valstu likumdošanai. Tādēļ arī uzskatu, ka tieši analizējot vēstures avotus (Hammurapi likumi, Platona dialogs "Valsts", Divpadsmit tabulu likumi) var panākt visprecīzāko valsts pārvaldes formu izpēti.
Rakstot šo darbu, mans galvenais mērķis bija atspoguļot valsts pārvaldes formu daudzveidību Seno laiku vēstures avotos. Par galveno uzdevumu sev uzstādu pamatot ar vēstures avotiem valsts pārvaldes formas, t.i., analizējot šos avotus pierādīt, ka, piemēram, Senajās Austrumu valstīs pārvaldes forma bija Austrumu despotija, Senajā Grieķijā - polisa, Senajā Romā - republika, pamatojoties uz noteiktiem faktiem.
Rakstot šo darbu, galvenokārt izmantoju tādas pētīšanas metodes kā darbu ar vēstures avotiem, kā arī darbu ar zinātnisko literatūru. Balstoties uz noteiktiem faktiem par noteiktu valsts pārvaldes formas veidošanos, analizēju vēstures avotus.
Lai izpētītu despotiju kā valsts pārvaldes formu, es izvēlējos to izpētīt, izmantojot vēstures avotu – Hammurapi likumkrājumu. Uzskatu, ka nepieciešams uzrakstīt arī par pašu Hmmurapi un viņa likumkrājumu.To rakstot, izmantošu pārstāstījumu no I.Ķēniņa mācību grāmatas “Seno laiku vēsture I “, F.Lī Ralfa, R.Lernera, S.Mičema, E.M.Beina grāmatas “Pasaules civilizācijas. To vēsture un kultūra, I sējums, Senie laiki “, Lielās ilustrētās enciklopēdijas.
Senbabilonas dibinātājs un neapšaubāmi dižākais amorītu valdnieks bija Hammurapi, kurš valdīja 1792.- 1750.g.p.m.ē., kurš izpauda sevi kā pieredzējušu un prasmīgu diplomātu, kurš izmantoja kaimiņu strīdus un nesaskaņas savā labā. Viņš noslēdz ciešu savienību ar bagāto Mari valsti, turot savās rokās tirdzniecības ceļu, kurš gāja caur Vidusjūras krastu. Hammurapi iekaroja visu Šumeru, bet līdz 1755.g.p.m.ē. bija pakļāvis arī pārējo Mezopotāmiju līdz pat galējai Ziemeļu robežai – Sīrijai. Uzvaru skaitam palielinoties, Hammurapi apveltīja sevi ar goda nosaukumu “Akadas un Šumeras ķēniņš “. Par spīti dižmanībai Hammurapi impērijas mūžs bija īss, taču par viņa nevīstošās slavas iemesliem vēstī vēl viens no izvēlētajiem valdnieka tituliem, proti, “ Taisnības ķēniņš”, jo Hammurapi “ laida tautās “pirmos cilvēces vēsturei zināmo sakārtoto likumu krājumu.…
