Politiku, jēdziena visplašākajā nozīmē, varētu nosaukt par sabiedrību pārvaldošu darbību. Liela mēroga politiski sabiedriskie procesi nenorisinās paši, tiek ir nepieciešama zināma ievirze – “politiskais kurss”, kontrole un politiska vadība. Šāda politisko procesu kontrole valsts mērogā ir saucama par politisko varu. Te rodas virkne jautājumu par varas lomu sabiedrībā vispār, tomēr galvenais paliek jautājums par to, kas un kādā mērā ir tiesīgs no mūsdienu demokrātijas izpratnes politiski pārvaldīt. Tāpēc aktuāls kļūst jautājums par pieļaujamo politiskās pārvaldes izcelsmi jeb politiskās varas avotiem. Politisko varu, manuprāt, attiecīgajā situācijā varētu nosaukt arī par valsts varu, kas tiek apskatīta politiskajā aspektā. Balstoties uz demokrātijas režīma klasisko un patreiz pielietoto izpratni, kuras pirmsākumi meklējami jau 18.gadsimtā, politiskās varas avotus var iedalīt 2 grupās:
1.viena cilvēka vai sabiedrības slāņa griba kā politiskās varas avots (vienpersoniskais modelis);
2.visas sabiedrības griba (jāatzīmē, ka šajā kontekstā ar sabiedrību jāizprot “politiskā tauta – nācija jeb balsstiesīgo pilsoņu kopums).
Ar politiskās varas avotu īpatnībām ir saistīti arī jautājumi par valsts varas mehānismu vispār, atšķirībām indivīda lomai sabiedrībā dažādos politiskajos režīmos un politiskās varas leģimitātes nosacījumiem.
Valsts vara ir viens no pamatelementiem, ar ko tā atšķiras no visām citām mūsdienu sabiedrības organizācijām. Šo varu, atšķirībā no citiem varas veidiem sauc par valsts varu. Šaurākā nozīmē un daudzviet arī politoloģiskajā literatūrā par valsti tiek saukta tieši šī publiskā vara un arī mehānisms, kurš to realizē un kurā ietilpst parlaments, valdība, tiesa, armija, policija un citas institūcijas. Jēdzienu “vara” iespējams traktēt kā: “no atkarības izrietoša spēja un iespēja panākt savas gribas realizēšanos citu rīcībā; īpašā varas būtība praktiski izpaužas koncentrētā, lokalizētā enerģijā, kas liek citiem indivīdiem pakļauties”. Redzams, ka šis varas formulējums ir attiecināms arī uz valsts varas īpatnībām. Valsts vara kopumā ir globālas attiecības, kurās var izšķirt 2 pamatelementus:
1.atsevišķas gribas uzspiešana (individuālas, sociālas grupas – slāņa, sabiedrības kopumā griba);
2.sabiedrības pakļaušanās šai gribai. Šis iedalījums arī sadala varu tās objektos un subjektos.…