NOBEIGUMS
Valsts budžets, no vienas puses, ir likums formālā izpratnē, bet, no otras puses, tas ir tautsaimnieciska rakstura politikas plānošanas dokuments. Līdz ar to valsts budžets ir jāuzlūko gan kā nozīmīgs valsts un sabiedrības dzīves jautājums, gan kā instruments varas dalīšanas principa iedzīvināšanai. Valsts budžeta likumā var ietvert tiesību normas, kas nepieciešamas valsts budžeta likuma izpildei un valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanai. Tomēr valsts budžeta likumā var tikt reglamentēti tikai tādi jautājumi, kas nepieciešami šā plāna izpildei attiecīgajā saimnieciskajā gadā.
Uz likumiem, kas saistīti ar valsts budžetu jeb veido vienotu valsts budžeta likuma paketi, ir attiecināms aizliegums tos nodot tautas nobalsošanā, tai skaitā Valsts prezidents nevar apturēt arī šo likumu publicēšanu, proti, Satversmes 73. pantā lietotais jēdziens “budžets” attiecībā uz valsts budžeta likuma paketi jātulko paplašināti.
Vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu, kas tieši skar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, var atzīt par Satversmes prasībām atbilstošu, proti, pilnīgi izstrādātu, tikai tad, ja tajā būs norāde par valsts finanšu līdzekļu pārdali valsts budžetā. Līdz ar to šajā gadījumā Satversmes 73. pantā lietotais jēdziens “budžets” ir jātulko sašaurināti.
Satversmē ietvertais valsts finanšu jautājumu regulējums izveido starp likumdevēja varu, izpildvaru un tiesu varu pietiekami elastīgas un savstarpēji atbildīgas attiecības. Savukārt Satversmē noteikto konstitucionālo institūciju kompetences robežas valsts finanšu jautājumos noteic Satversmes iedibinātā valsts iekārta un no tās izrietošie principi.
…
