Valūtas un finanšu krīze: Grieķijas piemērs

Secinājumi
1. Valdības politika, kas veicina spēcīgu, bet inflācijas uzplaukumu, gatavojoties Grieķijai pievienoties eiro zonai, slikta finanšu pārvaldība, zema atbildība, pārmērīgi valsts izdevumi un liela nodokļu krāpšana, viss bija saistīts ar Grieķijas valsts parādu krīzi.
2. Grieķijas dalība eiro zonā nodrošināja papildu viltību, kas stingri ierobežoja valsts iespējas reaģēt uz politiku, piemēram, valūtas devalvāciju. Tomēr devalvācija radītu citas problēmas, piemēram, pat lielāku valsts parāda līmeni un tādējādi ilgāku atmaksas grafiku.
3. 2009. gada krīze pirmo reizi bija notikusi tik plaša un ilgstoša krīze Grieķijas vēsturē.
4. Grieķijai 2001. gada sākumā tika atļauts novēloti pievienoties eirozonai, neskatoties uz to, ka budžeta deficīts pārsniedz 3% no IKP un valsts parāds pārsniedz 100% no IKP.
5. Ikvienā Eiropas valstī bija vērojama ekonomiskā lejupslīde, bet tāpēc, ka Grieķija bija viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, tā cieta visvairāk. Ja Grieķija nebūtu bijusi eirozonā, tā būtu centusies uzlabot situāciju, attīstot vairāk savu valūtu - Grieķijas drahmu. Minētā situācija būtu samazinājusi valūtas vērtību un valsts būtu konkurētspējīgāka saistībā ar eksportu, kā arī samazinātu iekšzemes procentu likmes, veicinot iekšzemes investīcijas un atvieglojot parādu apmaksāšanu tiem, kas stājušies kredītsaistībās.
…