Sabiedrībā kā politiskā un sociālā vienībā, pēc Kastela (Manuel Castells) apraksta, mūsdienās iezīmējas neskaitāmas organizācijas problēmas. Skaidras varas koncepcijas trūkums pavājina sociālo kontroli un veicina politisko lēmumu apstrīdēšanu. Pieaugošā valstu nespēja kontrolēt kapitāla plūsmu un nodrošināt sociālo drošību, samazina tās saistību ar vidējo iedzīvotāju. Uzsvars uz valdības lokālajām institūcijām, palielina distanci starp politiskās kontroles mehānismiem un vispārējām problēmām. Sociālā kontrakta atcelšana starp līdzekļiem, darbaspēku un valsti, sūta visus mājās cīnīties par individuālajām interesēm, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem.1 Gadu desmitu gaitā redzams, ka demokrātiskās pārvaldes sistēmas ilūzija pamazām brūk, veidojas jauns skatījums uz varas formām un izpausmes veidiem. …