Varas struktūras un lēmumu pieņemšana Bizantijā 5.-6.gadsimtā

Bizantijas impērija pasaules vēsturē ir spēlējusi daudzpusīgu un svarīgu lomu. Tā aizsargāja lielāko, pašu „iekārojamāko” Eiropas daļu no barbariem un no tādiem austrumu iekarotājiem kā arābi un turki. Bizantieši saglabāja Romas valstiskās tradīcijas. Kristietība, grieķu kultūra un romiešu paražas uzplauka impērijā, kas kalpoja par izturīgu savienojošu saiti starp seno un mūsdienu civilizāciju. Visa no Romas aizgūtā saglabāšana un saprātīga attīstība agrajos viduslaikos bija Bizantijas priekšrocība salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Pēc savas politiskās struktūras Bizantija bija absolūta monarhija. Valsts galvgalī bija imperators- visa valsts vara atradās viņa rokās. Viņam bija visa likumdošanas, izpildvara un tiesu vara, kā arī viņš bija kristīgās Baznīcas augstākais vadītājs un aizstāvis. Viņa vara skaitījās dievišķa un praktiski bija neierobežota, taču paradoksāli, ka tai nebija juridiskas pēctecības. Tā rezultātā izcēlās patstāvīgi dumpji un kari par varu, kas beidzās ar kārtējās dinastijas izveidi.…