Dievs savā radīšanas plānā ir ierādījis īpašu vietu ģimenei, kurā vīrietis un sieviete mīlot viens otru pilnībā dāvā sevi viens otram. Laulāto savstarpēja mīlestība ir atspulgs paša Dieva mīlestībai uz cilvēku. Ģimene kā laulāto mīlestības vienība ir svēta. Tieši ģimenes uzdevums ir rūpēties par bērnu radīšanu un audzināšanu, šādā veidā nodrošinot paaudžu pēctecību, veidojot mierīgu un drošu sabiedrības nākotni.
Ģimene ir katras valsts pamats. Ģimene ir divu cilvēku savienība, kas veidota uz savstarpējas mīlestības un cieņas pamatiem, kurā tiek radīta sapratnes un atbalsta atmosfēra bērniem (drošības izjūta).
Katras ģimenes stabilitāte lielā mērā ir atkarīga no laulāto personības, no rakstura, temperamentu saderības, kā arī no savstarpējo attiecību kultūras, kas ir audzināšanas rezultāts, un katra laulātā vērtību sistēmas.
Kopdzīvē ir jāiemācās vienam otru saprast, piedot, palīdzēt. Kad ģimenē ienāk trešais – bērns, tad savstarpējo attiecību harmonizēšanā rodas jaunas grūtības. Bērnam ir jāvelta daudz uzmanības, rūpju un laika. Nereti ģimene tam nav gatava, rodas nesaskaņas, konflikti. Bieži konflikti šķiet neatrisināmi. Mūsdienās to pastiprina arī sociālā situācija valstī, ekonomiskie apstākļi. Ģimenēs ienāk bezdarbs, naudas trūkums, alkoholisms, kas vēl vairāk saasina ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, no tā cieš bērni. Bieži vecāki nezina izeju ko darīt šādos gadījumos, nav pietiekamu zināšanu kā glābt radušos situāciju.
Bērna dabiska augšanas un attīstības vide ir ģimene, un bērna attīstības pamats ir drošības sajūta, ko pilnībā var sniegt vienīgi ģimene. Tātad, varētu sagaidīt, ka ģimene varētu būt tā vide, kur bērns, arī citi ģimenes locekļi var justies drošībā, mīlēt, mīlestību saņemt, darboties, atļauties arī kļūdīties, izpaust savas domas, jūtas, risināt nesaskaņas, un, kur vecāki, audzinot bērnus, dod tiem drošību, uzturu un emocionālu siltumu.…
