Atrašanās dabā.
Cilvēce šo metālu pazīst jau 9000 gadu. Pazīstamākie vara minerāli ir halkopirīts- CuFeS2, vara spīde- Cu2S, pusdārgakmens malahīts- [Cu(OH)]2CO3 u.c. Sastopami arī vara tīrradņi.
Iegūšana.
Varu galvenokārt iegūst no sulfīdrūdām, kuras koncentrē un pēc tam apdedzina ar skābekli bagātinātā gaisā:
2 Cu2S +3O2t02 Cu2O + 2SO2
Pirometalurģiskā metode.
Jēlvara iegūšanai rūpniecībā lieto savdabīgu pirometalurģijas metodi- bagātinātu vara sulfīdrūdu apdedzina nepietiekamā gaisa daudzumā, iegūst Cu2O un Cu2S maisījumu, kuru karsējot 1000 0C temperatūrā, noris šāda reakcija:
2 Cu2O + Cu2St0 6Cu + SO2
Hidrometalurģiskā iegūšana.
Par izejvielām tiek lietota vara oksīdus saturoša rūda.Palīgmateriāls ir sērskābe (H2SO4). Vara rūdu apstrādā ar sērskābes šķīdumu un tā iegūst vara sulfāta šķīdumu. No tā varu izdala vai nu ar dzelzi (cementēšana), vai arī elektrolizējot:
Cu2+ + Fe Cu + Fe2+
Cu2+ + 2e- Cu
Īpašības.
Varš ir sarkanīgs, smags, samērā mīksts un plastisks metāls, viens no labākajiem siltuma un elektrības vadītājiem. Varš ir visai inerts metāls, jo aktivitātes rindā atrodas aiz ūdeņraža.…