Dzejā atšķirībā no prozas emocionalitāte ir ieguvusi spilgtāku nokrāsu un ir izteikta īpašā valodas formā, kuras būtiska iezīme ir ritms.
Ritms ir līdzīgu parādību atkārtošanās noteiktā laikā.
Ritma funkcijas:
kāpina daiļdarba idejiski emocionālo saturu;
organiskā veselumā saistās ar citiem dzejas valodas izteiksmīguma līdzekļiem;
pastiprina pārējos izteiksmes paņēmienus;
palīdz dzejniekam realizēt mākslinieciskās ieceres
Noteiktu valodas vienību regulāra atkārošanās rada dzejas valodas ritmu, kas šo valodu atšķir no prozas valodas.
Latviešu valodā ritmu veido uzsvars. Valodā mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes, tādejādi radot valodas ritmu.
Dzejas valodas ritms ir sasniedzams dažādos veidos, bet tā pamatvienība vienmēr ir vārsma. Ritmisku valodu sauc par vārsmotu valodu. Noteikts, dzejnieka izvēlēts zilbju skaits veido vārsmu.
Rakstos vārsma tiek īpaši izdalīta. Tā var sākties ar lielo burtu, ir rakstīta vienā rindā. Vārsma var ietvert arī noapaļotus teikumus, vārsmā var ietilpt vairāki pabeigti teikumi, bet ne vienmēr vārsmai atbilst loģiski pabeigta vienība. Bieži vien vārsma ietver tādu teikuma daļu, kura nobeigums pārnests nākamajā rindā.
Metriskā jeb antīkā vārsmojuma sistēma (sengrieķu val. meteron - mērs). Radusies sengrieķu dzejā, kuru vēlāk pārņēmuši romieši.
Antīkā dzeja bija saistīta ar mūziku, šis apstāklis noteica antīkās vārsmas uzbūves principus.
Metriskā jeb antīkā vārsmojuma ritma pamatā ir garo un īso zilbju regulāra maiņa. Garajā zilbē ir garš patskanis un divskanis vai īss patskanis, kuram seko vairāk nekā viens līdzskanis. Citas zilbes tiek uzskatītas par īsām. Antīkajā vārsmojumā nav atskaņu. Dažas iezīmes sastopamas arī latviešu literatūrā.
Jēdzieni:
Mora - zilbju izrunas pamatvienība. Garo zilbi veido divas moras. Divas regulāri atkārtotas zilbes veido pēdu.
Dipodija - divu pēdu apvienojums, kas arī veido metru.
Cezūra - pastāvīga šķirtne vārsmā, kas veido spēcīgu pauzi. To grafiski apzīmē ar ׀׀.
Ikts – regulāra, atkārtota, uzsvērta zilbe.
Svarīgākie metriskā vārsmojuma metri:
heksametrs – sešas daktila1 pēdas2 ar cezūru trešajā pēdā aiz pirmās zilbes. Latviešu dzejā – aiz otrās zilbes. Beidzamā pēda var būt arī nepilna.…
