1. PROJEKTA UZDEVUMS
Saimniecība nodarbojas ar augkopības nozares graudkopību. Saimniecība atrodas Dobeles rajona Dobeles pagastā. Tātad rajona ziemeļrietumu daļā, un līdz ar to Austrumkursas augstienes malā, kur tā pāriet Zemgales līdzenumā. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 560 mm, kas ir mazāks nekā citos Latvijas rajonos. Gada aktīvo temperatūru summa 2423oC, bet absolūtais temperatūras minimums -36oC, kas gan novērojams tikai reizi 5-10 gados. Veģetācijas periodā vislielākais nokrišņu daudzums ir jūlijā, bet sausākie ir maijs un augusts, kas norāda uz to, ka klimats ir pilnībā apmierinošs vasaras kviešu audzēšanai. Saimniecība atrodas netālu no galvenajiem Valsts satiksmes autoceļiem, kā arī netālu no dzelzceļa līnijas, kura iet cauri Dobeles pilsētai. No Dobeles līdz Jelgavai ir 28 km; no Dobeles līdz Rīgai 78 km; no Dobeles līdz Liepājai 150 km, tas norāda uz to, ka saimniecība atrodas izdevīgā vietā, jo līdz lielākajām Latvijas pilsētām nav īpaši lielu attālumu, lai nogādātu savu produkciju.[9]
Saimniecības aramzemes platība sastāda 234 ha. Tā kā saimniecība nodarbojas ar vasaras kviešu audzēšanu, tad audzējamās kultūras īpatsvars saimniecībā ir 70% tas ir 164ha no tās kopplatības, lai netiktu audzēts katru gadu bezmaiņas sējumos kā tas tiek darīts lielākajā daļā no Latvijas saimniecībām tad papildus saimniecībā tiek audzēti kartupeļi, kurus patērē savām vajadzībām un pārdošanai vietējā tirgū. Un, lai kompensētu organiskās vielas iznesi no saimniecības tīrumiem tad tiek audzētas arī daudzgadīgās zāles, kuras realizē blakus esošajās saimniecībās, kurās nodarbojas ar lopkopību.
Tā, kā saimniecības kviešu īpatsvars sastāda 70% no kopplatības, tad tiek audzētas 3 kviešu šķirnes:
OPATKA – tā ir vidēji vēlīna šķirne. Šķirnei ir laba noturība pret veldrēšanos, ‘Opatka’ ir augstas – A kvalitātes kvieši. Miltu iznākums ir ļoti augsts. Graudu ražas stabilas katru gadu 5,5-6,0 tha-1. Izturība pret galvenajām kviešu slimībām ir laba - 7 – 9 balles pret rūsām, mazāka izturība pret stiebru rūsu, pret graudzāļu miltrasu 7 – 8 balles, pret sakņu puvēm 8 – 8,5 balles, 10 baļļu sistēmā.[11]
JASNA - vasarāju šķirne, izmantošana – pārtikas kvieši (maizes cepšanai). Augi vidēja garuma – 94 cm, vidēji izturīgi pret veldri. Vidēji agrīna šķirne – 50% no vārpām izveidojas 56 dienu laikā. Labs miltu iznākums. Maizes cepamīpašības labas. Pieticīga, spēj pielāgoties dažādiem augšņu tipiem.
Graudu ražas stabilas katru gadu 5,5-6,0 tha-1. Šķirne piemērota audzēšanai ziemeļu – rietumu reģionos. Izturība pret slimībām pietiekoši laba.[11]
ETA - ļoti intensīva tipa, vidēji vēlīna šķirne, veģetācijas periods 110-115 dienas. Izturība pret veldri laba. Nogatavojas vienmērīgi. Maizes cepamīpašības vidējas. Graudu ražas nedaudz augstākas par iepriekšējām šķirnēm 6,0-6,5 tha-1. izturība pret slimībām pietiekoši laba.[11]…
