Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:557268
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.06.2012.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 24 units
References: Used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  ORGANISKIE MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻI    4
1.1.  Priekšaugs un augseka    4
1.2.  Kūtsmēsli    4
1.3.  Zaļmēslojums    5
1.4.  Salmi    6
2.  MINERĀLMĒSLOJUMS    7
2.1.  Slāpekļa mēslojums    7
2.2.  Fosfora mēslojums    8
2.3.  Kālija mēslojums    9
2.4.  Mikroelementi jeb lapu mēslojums vasaras kviešiem    10
  SECINĀJUMI    11
  LITERATŪRA    12
Extract

SECINĀJUMI
1. Lai samazinātu „augsnes noguruma” risku vasaras kviešiem, kurus augsekā ieteicams audzēt ik pēc 2 – 3 gadiem, labākie priekšaugi un arī pēcaugi ir sakņaugi, kartupeļi, daudzgadīgie zālaugi, pākšaugi, ziemāji, kukurūza.
2. Kūtsmēsli palielina mikrobioloģisko aktivitāti augsnē, kas līdz ar to veicina organiskās vielas un barības elementu satura paaugstināšanos augsnē, taču ievērojot vides piesārņošanās risku, agronomisko un ekonomisko efektivitāti pakaišu kūtsmēslus ieteicams iestrādāt no 6 līdz 50 t ha-1, bet maksimālais pieļaujamais daudzums ir 100 t ha-1, bet šķidrmēslus ar sausnas saturu līdz 3% vēlams iestrādāt no 30 līdz 100 t ha-1, bet maksimālā deva ir 150 t ha-1.
3. Latvijas apstākļos ar gumiņbak¬tērijām no gaisa piesaistītā slāpek¬ļa daudzums apmēram 40.0 t ha-1 lielai tauriņziežu masai sasniedz 150 - 180 kg ha-1 tīrā slāpekļa, tādēļ barības elementu satura palielināšanai augsnē vispiemērotākie ir tādi tauriņzieži kā sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, lucerna, bet audzēšanai ilgtermiņā – galega, taču vislielāko organiskās masas daudzumu augsnē saražo sarkanā āboliņa un lucernas sējumi maiņā ar graudaugiem vai arī šo tīrsējā.
4. Mālsmilts augsnē optimālā slāpekļa mēslojuma norma vasaras kviešiem pēc graudaugiem ir 136 kg ha-1 N, pēc kartupeļiem 80 kg ha-1 N, pēc zālaugiem 61 kg ha-1, bet smilšmāla augsnē norma pēc graudaugiem ir 130 kg ha-1 N, pēc kartupeļiem 104 kg ha-1 N, pēc zālaugiem 75 kg ha-1 N, lai nodrošinātu graudu ražu ar augstu pārtikai atbilstošu kvalitāti.
5. Sabalansētas slāpekļa un fosfora mēslojuma normas N60P90K90 un N90P90K90 nodrošina augstu kopproteīna saturu, lipekļa saturu, pārtikas graudu iznākumu un 1000 graudu masu, jo salīdzinoši ar slāpekļa mēslojumu, mazākas fosfora normas darbojas efektīvāk, taču lai paaugstinātu fosfora izmantošanas efektivitāti un saudzētu vidi vasaras kviešu sēklas materiālu var apstrādāt ar fosforu, jo tādējādi palielinās sēklu fizioloģiskā aktivitāte un graudu raža.
6. Lauka izmēģinājumos lielākoties tiek izmantota kālija mēslojuma norma
90 kg ha-1, jo kālija iznesas izmaiņas galvenokārt ietekmē slāpekļa un fosfora mēslojums, kā arī meteoroloģiskie apstākļi.
7. Izmantojot tādus lapu mēslojumus kā Folicare 18:18:18, Combitop graudiem + karbamīds, Suplo graudiem + karbamīds u.c., kas vasaras kviešiem nepieciešami nelielos daudzumos, var nodrošināt augstas un augstvērtīgas ražas ieguvi, taču, lai tos izmantotu, noteikti nepieciešams veikt augsnes agroķīmisko izpēti nosakot ne tikai makroelementu, bet arī mikroelementu saturu augsnē, kā arī svarīgi izvērtēt to lietošanas lietderību un ekonomisko izdevīgumu, lai mēslojuma lietošanā ieguldītie līdzekļi atmaksātos.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1323922
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register