„Paglaudīt galvu. Mēs zinām, kas tas ir. Mēs esam glaudīti. Kad bijām mazi. Mēs vēl tagad to atceramies. Ļoti viegli ir noglāstīt bērnam galvu, izlaist pirkstus caur matiem, paglaudot nosaukt mīlināmā vārdiņā. Nav nekādas atbildības, ļoti viegli. Bet paglaudiet galvu lielajam cilvēkam – savai vecmāmiņai, savam vectēvam… Un viņš sāks raudāt. Viņš apjucis sāks raudāt. Par ko? Par to, ka blakus ir bijusi uguns. Tuvumā visu laiku bija uguns un atspīdumi uzlāsmoja solīdami. Visu laiku aiz sienas bija siltums, un reizēm tas atnāca pa durvju spraugu. Tu noglaudīji, tu atgādināji. Kāpēc grūti noglāstīt galvu vecam cilvēkam? Grūti…” (21.). Šie Imanta Ziedoņa vārdi izskanēja 2007. gada 12. septembrī Staiceles skolā sarunā par pusaudžu un veco cilvēku savstarpējām attiecībām. Sabiedrību veido dažādu paaudžu cilvēki, tā ir dzīvotspējīga, ja valda savstarpēja cieņa, sapratne, atzinība. Marina Kosteņecka vienā no TV Panorāmas sižetiem izteica atziņu, ka „sabiedrībai, kurā neciena bērnus un vecus cilvēkus, nav nākotnes”. Eiropas un arī Latvijas statistika apliecina, ka pieaug vecāka gadagājuma cilvēku skaits. Latvijā tādu, kam pāri 65, ir vairāk nekā 15% no iedzīvotāju kopskaita (10.44).
Vecie cilvēki ir tā sabiedrības daļa, kura savus darba gadus jau ir atdevusi sabiedrībai un tagad pelnījusi godpilnas vecumdienas. Diemžēl ikdienā vērotais bieži runā par pretējo. Darba autore, vērojot vecos cilvēkus savā dzimtajā vietā, ieklausoties savos gados vecajos vecākos, apzinās, ka veco cilvēku ikdiena un dzīves ritms, esot pensijā, nebūt nav viegls. Iesaistoties projektā savā dzīvesvietā „Palīdzēsim vecmāmiņām un vectētiņiem”, autore tuvāk iepazina daudzus vecus cilvēkus, kuri pārsteidza ar savu interesanto pasaules redzējumu, dzīves gudrību un tāpēc nolēma tuvāk izprast vecā cilvēka un sabiedrības savstarpējās attiecības.
Iepazīstoties ar informācijas avotiem, autore apzinājās, ka īpaši tajos tiek izcelts vecais cilvēks kā padomdevējs, kā stabilitātes, drošības simbols sabiedrībā. Viņam tiek parādīta īpaša cieņa un uzmanība. Tāpēc tieši no šādiem aspektiem autore vēlējās paskatīties uz veco cilvēku agrākajā kultūrvidē.
Darba mērķis: izprast un apzināt vecā cilvēka esību latviešu sabiedrībā agrāk un tagad.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt uzziņas avotus par latvisko kultūrvidi un cilvēkiem;
2.Izpētīt latviešu tautas folkloru un noskaidrot attieksmi pret veco cilvēku;
3.Noskaidrot sabiedrības viedokli par vecajiem cilvēkiem mūsdienās;
4.Iepazīt veco cilvēku pasaules redzējumu.…
