Vecais Stenders

Stendera dzīves raksturojums

Gothards Fridrihs Stenders dzimis 1714. g. 27. augustā Lašu mācītāja muižā. Viņa senči 17.gs. ieceļoja no Vācijas. Viņa tēvs bija liels vecklasisko valodu mīļotājs un “iepotēja” šo mīlestību arī savam dēlam. Bauera skolā Subatē, kur Stenders jaunībā mācījās, viņš interesējās sevišķi par latīņu valodu. Četrās paaudzēs Stenderi jau bija par mācītājiem Latvijā. Arī Gothards Fridrihs Stenders palika uzticīgs ģimenes tradīcijai. No 1736. līdz 1739. g. viņš studēja Jēnā un Hallē teoloģiju, vecās valodas un retoriku. Hallē viņš arī pasniedza mācību bāriņu namā un pieķērās pietiskajam virzienam. Bet, novērodams tā pārmērības, viņš pieņēma racionālistiskus uzskatus, kuru dēļ viņam bija sava vieta bāriņu namā jāatstāj.Viņš sāka nodarboties ar Volfa filozofiju. Kurzemē pārnākdams, Stenders pieņēma mājskolotāja vietu Lielbērstelē un nodevās matemātikas studijām. 1742. g. viņu iecēla par Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu. 1744. g. Stenders aizgāja uz Birzgali par mācītāju un sāka nodarboties ar latviešu valodu, īpaši no ļaužu mutes to noklausīdamies. Bet 1752. g. nodega viņa dzīvojamā ēka un sērgā viņš pazaudēja māju kustoņus. Turpmākā gadā Stenders pārgāja uz Žeimi, Lietuvā. Plašajā, izkaisītajā draudzē viņš pārstrādājās un nopietni saslima. Šai laikā sākās viņa literārā darbība. Karalaučos 1753. gadā iespieda Stendera tulkojumā B. H. Brokesa dzejojumu “Rāms laiks pēc pērkona briesmas”.
…