Reliģija ir visu aptveroša kultūras sistēma. Tajā ir ietvertas gan dzīves gudrības, gan mīti, gan kulti. Reliģija cilvēkam liek aizdomāties par dzīves jēgas jautājumiem. Liela nozīme kultūras attīstībā ir ticībai patiesībām, kas nav pierādāmas. Bet šīs nepierādāmās patiesības jeb dogmas ir tās, ar kuru palīdzību cilvēks var uzcelt savā pasaules skatīšanā noapaļotu pasaules ainavu, kas nepieciešama cilvēcīgai dzīvošanai. Reliģiskā mācība dara iespējamu cilvēkam laukā tikšanu no dzīves šaurības un pievienošanos plašākai pārindividuālai dzīvei. Tā ir iedzimta dvēseles prasība, ka cilvēkam vajag piekopt kaut ko no augstāku, pāri mums stāvošu, pilntiesīgu un cildenu. Šī īpašība ir spēja nodoties dievišķajam, protams lielā mērā svārstās atkarībā no mācības satura, audzināšanas un iedzimtām sliecībām. Eiropas tautu kultūra ir cieši saistīta ar kristīgo ticību, taču kristiānisms ir salīdzinoši jauna reliģija. Reliģiskie jautājumi ir nopietnākie no visiem, kurus visos laikos un visos kontinentos cilvēki ir sev uzdevuši. Šie jautājumi skar dzīvību, nāvi, dzīves jēgu, pēcnāves dzīvi un katra cilvēka mūža neatkārtojamo vērtību.
Kristietība ir pasaules lielākā reliģija. Ar lielu varbūtību var teikt, ka gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju ir kristieši. Kristietība jau sen ir sadalījusies dažādās konfesijās vai “baznīcās”. Vecticība arī ir viens no galvenajiem kristietības novirzieniem..
Šī darba mērķis ir aplūkot tuvāk vecticības vēsturi un tradīcijas Latvijā. …
