Nevienā citā periodā bērns neaug tik ātri kā pirmajā dzīves gadā. Vesela un labi aprūpēta bērna augums pirmajā gadā palielinās 1,5 reizes, svars 2 reizes. Pirmajos sešos mēnešos augšanas temps ir visātrākais, ātrāks nekā visos citos periodos. Taču ne visas ķermeņa daļas aug vienādi ātri. Galva, piemēram, ir vislielākā, salīdzinot ar jaundzimušā kājām un rokām. Tās viņš vēl ilgi tur saliektas, novērojams muskuļu sasprindzinājums paaugstināts tonuss.
Bērns piedzimst ar dabas dotajiem pašsaglabāšanās instinktiem, dažādiem refleksiem, kuri kaut daļēji ļauj aizsargāties, piemēram, zīšanas refleksu, saķeršanas refleksu. Cilvēku mazuļiem novērojama krampjaina pieķeršanās pieaugušā pirkstam, ja pieaugušais pieliks savu pirkstu pie mazuļa plaukstiņas. Vēl zīdaiņiem var novērot embrija pozu - roku un kāju saskaršanos, ja mazulis atrodas guļus stāvoklī uz muguras un viņu kustina. Bērni piedzimst ar refleksiem, kuri nodrošina ēdiena sagremošanu, asinsriti, elpošanu, ķermeņa temperatūru, vielmaiņu, reakcijas uz gaismu, skaņu, pieskārieniem, piena smaržu. Gatavas darboties ir arī smadzenes, nervu šūnu daudzums galvas smadzenēs ir tikpat liels, cik pieaugušam cilvēkam, bet šīs šūnas vēl nav nobriedušas, saistība starp tām ir vāja. Smadzeņu nobriešana beidzas tikai 7 gadu vecumā. Smadzeņu šūnu nobriešanas tempu un pakāpi ietekmē apstākļi, ārējā vide, piemēram, cik bieži un kā ar bērnu kontaktējas un nodarbojas.
Runa un domāšana
Runa un domāšana attīstās līdz ar pārējiem kognitīvajiem procesiem.
Runa attīstās vispirms kā saskarsmes līdzeklis un uz empātijas, atdarināšanas refleksa pamata. Psiholoģe S. Karpova runas attīstību pirmajā dzīves gadā raksturo šādi.
1-2 mēneši: dzirdes koncentrēšanās uz runu, skaņām.
3 mēneši: atbildes reakcija uz pieaugušo runu, atsevišķu skaņu,zilbju, intonāciju atdarināšana; runas bāze emocionālā saskarsme.…
