Veģetārisma vēsture
Veģetārisms ir pastāvējis vienmēr. Cilvēks jau kopš saviem pirmsākumiem ir pārticis no augu valsts produktiem. Pirmie cilvēki dzīvoja reģionos, kur valdīja karsts un mitrs klimats, un bija bagāta augu valsts. Pārtika no lapām, augļiem un riekstiem. Tikai ekstremāli apstākļi cilvēku piespieda pievērsties pie viņam tik neierastās pārtikas - gaļas. Ledus laikmetā cilvēks pievērsās gaļai, lai izdzīvotu. Pieradis pie tās, cilvēks turpināja to lietot arī tad, kad pēc tās vairs nebija galējas nepieciešamības. Tāpēc veģetārisma parādīšanās dažādos pasaules reģionos pareizāk būtu nosaukt par cilvēka atgriešanos pie uztura, kas viņam ir ģenētiski ieprogrammēts. Līdz pat mūsdienām eksistē ciltis un tautas, kuras ledojums nav skāris, tādas ir atsevišķas ciltis Filipīnu salās, kas līdz pat 20. gs nepazina ne uguni, ne metāla apstrādi, bet kuras pārsteidz eiropiešus ar savu veselību un jauneklīgo izskatu.
Tāpat veģetārisms ir bijis Senajā Ēģiptē un Senajā Grieķijā. Arī Senās Romas atlētiem bija veģetārs uzturs, lai iegūtu vairāk spēka un enerģijas[13].
Uz mūsu planētas bija dzīves periods, kurš saucās Vēdisma periods.
Vēdu periods ir vēl raksturīgs ar to, ka cilvēki saprata katra kustoņa nozīmi. Un visi dzīvnieki kalpoja cilvēkam. Ar dzīvnieku barošanu cilvēki neapgrūtināja sevi, tie paši viņus baroja. Gan mājas dzīvnieki, gan cilvēki Vēdu periodā bija veģetārieši un nekad neēda gaļu, pat prātā neienāca doma par tādu ēdienu. Apkārt augošu augu dažādība pilnībā apmierināja kā cilvēku, tā dzīvnieku gaumi[15; 112].
Termins "veģetārisms" radās Anglijā 1842. gadā. Pirmā un pati pazīstamākā veģetāriešu biedrība radās Anglijā, Mančestrā 1847. gadā , kurā jau pēc gada bija 478 biedru. Pirmā Londonas veģetāriešu sanāksme notika 1849. gadā. Tajā pašā gadā iznāca pirmais Veģetāriešu biedrības žurnāls "Veģetāriešu Kurjers". Kopš 1953. gada tas saucas "Veģetārietis".
Arī Latvijā pirms Otrā pasaules kara darbojās veģetāriešu biedrība, un atjaunota tā tika 1994. gadā[13].
…
