Es izvēlos slidot nevis slēpot, izvēlos apelsīnu nevis ananāsu sulu, izvēlos būt aktīvs vai izvēlos vērot, izvēlos ēst gaļu vai neēst to. Izvēlos par vai pret. Veģetārisms ir izvēle, katra paša personīga un nevienam no malas neuzspiesta. Kādam tas ir vajadzīgs, lai izrādītu sabiedrībai: „Re, cik es humāns un pozitīvi noskaņots”, citam - savas dvēseles un sirdsapziņas līdzsvaram.
Veģetārisms pastāv līdzās un blakus tikpat dabiski kā daudzas citas lietas mūsu sadzīvē – kā mūzika, māksla, sports, izklaides, katram savā jomā atrodamas sev interesantas lietas. Tomēr kā nekur citur, runājot par veģetārismu ir divas izteiktas frontes – par vai pret, vidējais aritmētiskais arī sastopams: „Nu jā, žēl to dzīvnieciņu, bet bez šašlika Jāņos tomēr nevaru.” Ieradums? Tradīcijas? Saucam kā gribam. Spēcīgi argumenti tiem, kas par un spēcīgi tiem, kas pret, tomēr karot neuzdrošinās, jo runa ir par dzīvību, tad nu visas nesaskaņas atstājam tikai interneta portālu komentāru lappusītēm.
Nebūt nenostājos ne par, ne pret pusē, dodu iespēju mums katram par to domāt un galu galā izdarīt izvēli, savu izvēli. Vēlos to izprast, tādēļ mana darba temats ir „Veģetārisms”.
Mērķis: Izzināt veģetārismu kā vienu no dzīvesveidiem.
Lai darba mērķi sasniegtu, tika izvirzīti uzdevumi:
Uzzināt veģetārisma iedalījuma veidus;
Tuvāk iepazīt cilvēkus veģetāriešus;
Uzzināt, kādi ir iemesli, lai cilvēks nolemtu kļūt par veģetārismu;
Apkopot un analizēt iegūtos materiālus.
Tika izmantotas šādas darba metodes:
Literatūras izpēte;
Intervēšana;
Anketēšana;
Analīze, apkopošana, atspoguļošana.…
