Nervu sistēmu iedala vairākos veidos. Izšķir ne tikai centrālo un perifēro nervu sistēmu, bet arī somatisko un veģetatīvo nervu sistēmu.
Somatisko nervu sistēmu veido nervi, kas inervē šķērssvītroto muskulatūru, maņu orgānus un ādu. Somatiskās nervu sistēmas centrālā daļa atrodas galvas un muguras smadzenēs. Perifēro daļu veido:
Receptors, kas uztver apkārtējās vides kairinājumu un pārvērš to nervu impulsos,
Jušanas šķiedras jeb centrtieces neirons, kas aizvada nervu impulsus uz galvas un muguras smadzenēm,
Kustību šķiedras jeb centrbēdzes neirons, kas nes informāciju no CNS par veicamo darbību,
Efektors (muskulis), kas izpilda nepieciešamo kustību. Tātad muskuļšķiedras atbild uz šiem kairinājumiem.
Somatiskā nervu sistēma ir pakļauta mūsu gribai, un tā ir atbildīga par mūsu organisma šķērssvītroto muskuļu darbību.
Veģetatīvā nervu sistēma
Veģetatīvo nervu sistēmu mēdz dēvēt arī par autonomo nervu sistēmu (grieķu valodā autos - pats, nomos - klejošana). Veģetatīvā nervu sistēma inervē iekšējos orgānus, dziedzerus un asinsvadus. Tā gandrīz nemaz nav pakļauta cilvēka gribai – par to arī liecina nosaukums – autonomā nervu sistēma. Veģetatīvā nervu sistēma mūs apkalpo automātiski, neatkarīgi no mūsu gribas. Šo nervu sistēmu pakļaut savai gribai var tikai pēc ilgstošas un neatlaidīgas trenēšanās.
Veģetatīvā nervu sistēma būtiski atšķiras no sosmatiskās nervu sistēmas pēc vairākām pazīmēm:
Veģetatīvajā nervu sistēmā centrbēdzes daļā jeb jušanas šķiedrām ir divi neironi, kuru savienojums, jeb sinapse atrodas veģetatīvajā ganglijā. Veģetatīvās nervu sistēmas jušanas neironi nāk no iekšējiem orgāniem. Turpretim somatiskajā nervu sistēmā ir tikai viens centrbēdzes neirons.…
