Vēja roze.
Apkopojot vēja novērojumus konkrētā vietā un laika nogrieznī ir iespējams atspoguļot informāciju grafiski, šāds vēja režīma grafisks attēlojums tiek saukts par vēja rozi. Lai noskaidrotu valdošos vējus kādā apvidū, tai jāuzzīmē vēja rozi. Vēja rozes grafiskais attēls var atšķirties, jo ieņemtie novērošanas dati var atšķirties, piemērām Latvijā līdz šīm ir izplatītas 8 vai 16 “staru” vēja rozes grafiskais attēls, bet attīstoties mēraparatūrai, pašlaik automātiskās stacijas var nolasīt vēja virzienu ar 10 precizitāti, tāpēc LVĢMA iegūtie arhīva dati ir sniedzami tabulveidīgi grādos. Vēja virziens ir tā debess puse, no kuras pūš vējš. Parasti vēja rozi sagatavo kalendāra mēnesim, vai gadam. Grafisko attēlu konstruē apkopojot iegūtus datus par laika nogriezni, precizējot cik dienās no laika vējš ir putējis konkrētā virzienā, un atliekot uz sagatavota koordinātu sistēmas (staru skaitam, kas iziet no viena punkta ir jāsakrīt ar vērojama vēja virzienu skaitu) reģistrētu procentuālo attiecību konkrētam vēja virzienam, pēc izvelētā mēroga, sākotnēji izslēdzot no kopēja novērošanas laika bezvēja laiku (kad vēja ātrums ir tuvu nullei (<0,2 m/s)). Kad uz visiem “sistēmas stariem” punkti ir atliktāki, tos secīgi savieno ar taisniem nogriežņiem, izveidoto ģeometrisko daudzstūri sauc par vēju rozi. Ja dati uz kāda no stara ir spilgti lielākie un veidojas, tā ka “spice”, šī vēja virzienu sauc par valdoša vēja virzienu, konkrētā teritorijā, novērojuma periodā.
…