Sedovs to dīvainā kārtā izskaidro ar materiālās kultūras vienādošanos, abām tautām ilgstoši dzīvojot kopā. Bet, ja jau kultūru nivelēšanās sasniegusi tādu pakāpi, tad jājautā, vai šādi apstākļi neliecina, ka notikusi asimilācija? Lībiešu kultūra ar savu specifiku iezīmē noteiktu kultūras apgabalu, kas arī sakrīt ar rakstīto avotu ziņām. Neviens 12. – 13. gadsimta avots nemin divus etnosus pie Gaujas lībiešiem. Pat pats Sedovs savā darbā par baltiem un somugriem viduslaikos 1987. gadā nešaubījās par pieminēto kapu piederību lībiešiem. Turklāt – ja reiz, pēc Sedova domām, vendiem raksturīgi uzkalniņkapi, tad kā lai izskaidro to, ka vienīgajā nešaubīgi ar vendiem saistāmajā kapulaukā pie Cēsīm mirušie apbedīti līdzenajā kapulaukā?
Absurda ir arī doma Rīgas Seno kalnu meklēt Daugmales pilskalnā, kas atrodas apmēram 30 km no Daugavas ietekas jūrā. Daugmales pilskalns ir apdzīvots kopš 2. gadsimta pirms Kristus. Sākotnēji tur dzīvojuši zemgaļi un viņu senči, bet kopš 11. gadsimta pārsvaru ieguvuši lībieši. Senais kalns jeb Rīgas kalns atradās tagadējās Esplanādes vietā. No Kurzemes padzītie vendi tajā varēja dzīvot no 12. gadsimta vidus vai nedaudz agrāk.
Ja paskatās uz visu “pierādījumu” ķēdi, tad redzams, ka vendu slāviskuma teorija balstās vien uz dažu saktu atradumiem, turklāt pat šo saktu piederība slāviem ir apšaubāma. Būtībā ir runa par klasisku demagoģijas shēmu – vispirms aplama ziņa, tad seko jau atsaukšanās uz šo ziņu kā avotu. Ja Valentīns Sedovs būtu dzīvs, varētu, protams, ar viņu diskutēt kādā zinātniskā konferencē. Cita lieta, ja uz tādām liela zinātnieka vājuma brīdī tapušām hipotēzēm veido politiku. Tās vēstījums ir: mēs, slāvi, jums esam nesuši kultūru, viss te ir mūsu, bet jūs nezin kāpēc mūs pametāt, aizmukāt pie rietumniekiem! Sarkanbaltsarkanais karogs, pat tas ir slāvu, jo pirmo reizi minēts “Atskaņu hronikā” 1279. gadā, kad letu karaspēka vienība ar to no Cēsīm (Vendenes) devās uz Rīgu. Rau, ja Cēsīs dzīvoja vendi un vendi ir slāvi, tātad arī karogs – slāvu!
…
