Ventspils pilsēta atrodas Latvijas ziemeļrietumu daļā pie Ventas ietekas Baltijas jūrā, 189 km no galvaspilsētas Rīgas. Ventspils pilsētas teritorija ir 55,4 km, no kuriem 38% aizņem meži, parki un ūdeņi. Pēc iedzīvotāju skaita Ventspils ir sestā lielākā Latvijas pilsēta.
Ventspils ir piejūras pilsēta. Galvenie dabas resursi ir rekreācijas resursi. Piejūras klimata dēļ Ventspils osta ir neaizsalstoša.
Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tās teritorijas apbūves sākumu saista ar Livonijas ordeņa pils uzcelšanu, kura pirmoreiz vēstures dokumentos pieminēta 1290. gadā.
Kopš 1369. gada zināms pilsētas zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības netieši pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils ir pazīstama kā ostas pilsēta, tā kļūst par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības – Hanzas locekli.
Pirmais Ventspils ekonomiskais uzplaukums saistīts ar Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642.-1682.gg.), kad pilsēta ir pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs.
Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodeg, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā iet bojā pilsētas iedzīvotāju vairākums. 1795. gadā hercogisti iekļauj Krievijas impērijas sastāvā.
19. gs. vidū sāk atdzīvoties ostas darbība, atsāk darbību kuģubūvētava. Kopš 1870. gada Ventspilī darbojas jūrskola.
19. gs. beigās Krievija nolemj izbūvēt Ventspilī modernu ostu, vienlaicīgi izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils no vietēja mēroga ostas pārvēršas par nozīmīgu Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzītostu.
Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) noris ievērojamas politiskās un ekonomiskās izmaiņas, un vērojama strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Šajā laikā Ventspils pakāpeniski ieņem aizvien nozīmīgāku vietu Latvijas pilsētu vidū: strauji mainās pilsētvide, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Sekmīgi tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, uz to pamata veidojas arī jauni uzņēmumi.
Uz pili attiecas senākā informācija par apbūvi tagadējās Ventspils pilsētas teritorijā. Vēstures dokumentos tā pirmoreiz minēta 1290. gadā, kurš tiek pieņemts par Ventspils pilsētas dibināšanas gadu. Ordeņa brāļi pili izmantoja Livonijas ordeņvalsts laikā (13.gs.-16.gs.vidus). Pie pils pamazām veidojās pilsēta.
14. gs. izbūvēja visus pils korpusus, veidojot konventa tipa pili ar iekšējo pagalmu. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, 6 lielgabali un citi ieroči. Šai laikā Ventspils atradās Hanzas tirdzniecības pilsētu savienības sastāvā. Pils atradās pie nozīmīga jūras ceļa, un pils tornis jau kopš 17. gs. beigām ir izmantots kā bāka. Poļu-zviedru kara laikā (1655-1660) pils tika izpostīta, bet 17.gs. 2. pusē atjaunota. No 1706. līdz 1835. gadam pils kapelā darbojās ev.-lut. draudzes baznīca. Kopš 1845. gada tai vietā iekārtoja pareizticīgo baznīcu, kura darbojās līdz 1901. gadam. …
