Ir tāda vieta Liepājas rajonā kā Vērgale. Kad tur biju pirms pāris gadiem klases ekskursijā, šķita, ka šī vieta ir īpaša. Protams, nezināju ar ko. Vienkārši sēdējām visi un klausījāmies kā kāda stāstniece interesanti pasniedz mums kādu teiku. Arī muzejs bija ciet, bet prombraucot es jau zināju, ka iegriezīšos te vēl kādu reizi. Tāpēc arī izvēlējos rakstīt par Vērgali. Gribēju noskaidrot, kas tad šajā ciemā ir tik īpašs.
Tad saskāros ar pirmajām grūtībām, jo informācijas daudzums bija tiešām niecīgs, līdz neuzdūros A. Šnipkes veidotajai grāmatai “Vērgale laiku lokos”, kas arī bija mans lielākais informācijas avots. Izlasot šo grāmatu sapratu, ka Vērgalē tiešām ir kas īpašs, kaut kas mistisks. Nezini vai citur vēl ir sastopami tik daudz mistiski gadījumi, notikumi, spoki un arī vietu nosaukumi, tādi kā Upuru kalns, Asinsvalks, Karātavu kalns, Kapeņu kalns. Kopā ap Vērgali ir 4 senkapi, Kapu kalniņš un divi mūslaiku kapi. Arī cilvēki šeit ir īpaši, bet par to, protams, nevar spriest aprunājoties tikai ar dažiem.
Vērgale ir skaista vieta, ar pili , kurā šobrīd atrodas skola, muižas ēkām, baznīcu un muzeju, kurā ir vērts aplūkot atrastos priekšmetus un vāktos materiālus. Vērgale ir caurvīta ar daudzām dažādām teikām un nostāstiem, gan par spokiem, gan baronu dzimtu, kas te dzīvojusi. Vērgalē savāktās tautasdziesmas ir labākie liecinieki par tā laika dzīvi, sadzīvi un cilvēku attiecībām. Ir iespējams arī veikt lielākus pētījumus un atklāt vairāk, nekā esmu aprakstījusi, un lieliski tas ir izdevies Šnipkem pirms desmit gadiem. Viņa darbu var ņemt par paraugu un iedvesmu, lai parādītu savas dzimtās vietas skaistumu un pievilcību jebkurā jomā. Mans darbs ir tikai neliels ieskats par Vērgali, tās vēsturi un folkloru. …
