Regulācija ir katras mērķtiecīgas darbības būtiska sastāvdaļa. Tai pakļautās operācijas ir kontrole, analīze, vērtēšana un korekcija. Tā notiek arī skolas pedagoģiskajā procesā: skolotājs regulāri seko skolēnu mācībām un izdara nepieciešamās korekcijas; skolas vadība analizē un vērtē skolotāja darbu, bet izglītības ministrija regulē un saskaņo skolu darbību valstī.
Jau kopš atzīmes kā novērtējuma simbola rašanās pirmsākumiem (viduslaikos Vācijas sholastikas skolās) tai ir savi noliedzēji un savi aizstāvji. Katrai no pusēm ir savi pamatoti argumenti.
Atzīme ir ne tik daudz didaktisks, cik sociāls instruments. Tajā kristalizējas skolēnu sociālo attieksmju būtība. Tas, ko sabiedrība gaida no skolas – labas un noturīgas zināšanas, prasmes un iemaņas, priekšzīmīgu uzvedību – pastarpināts ar atzīmi, jo tā tiek atzīta par spoguli, kas atspoguļo bērna sasniegumu līmeni. Kā rāda psihologs Š. Amonašvili pētījumi, ap 95% skolēnu cenšas nestāstīt vecākiem un biedriem ārpus skolas par savām neveiksmēm mācībās: 65% skolēni stāsta tikai par savām labajām sekmēm mācībās. Atzīme veido skolēna statusu sabiedrībā.
Zinātniskajā referātā tiks izpētīts, kas ir mācību sasniegumu kontrole un vērtēšana, vai tā ir nepieciešama un lietderīga, jo daudzi vecāki neizprot bērna atzīmju vērtību, nezina kas ir bezatzīmju vērtēšanas sistēma. Sabiedrībā sen valda vairāki uzskati par atzīmju un kontroles nepieciešamību, citi uzskata, ka tā ir vajadzīga, citi kā nē. Zinātniskajā referātā tiks pamatota kontroles un vērtēšanas nepieciešamība, kā arī apskatīti pretējie viedokļi par tās lietderību.
Pētījuma temats: skolēnu mācību sasniegumu kontrole un vērtēšana.
Pētījuma priekšmets: skolēnu mācību sasniegumu kontrole un vērtēšana.
Pētījuma mērķis: teorētiski izpētīt skolēnu mācību sasniegumu kontroli un vērtēšanu. Hipotēze: skolēnu mācību sasniegumu kontrole un vērtēšana ir nepieciešama, lai
Pārliecinātos par doto uzdevumu izpildes pareizību un izdarītu labojumus atbilstoši izvirzītajam pedagoģiskajam mērķim;
Ieraudzītu izglītības programmā noteiktā mācību satura apguves līmeni un pēc tam izdarītu secinājumus;
Skolēns un skolotājs, ikdienas mācību darbā noskaidrotu, kā norit mācību gaita.
Pētījuma uzdevumi:
1.Izanalizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, pedagoģiskās darbības pieredzi par skolēnu mācību sasniegumu kontroli un vērtēšanu;
2. Izanalizēt literatūru par vecumposmu īpatnībām;
3.Praktiski izpētīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu un kontroli;
4.Veikt iegūto datu analīzi un interpretāciju;
5.Izdarīt secinājumus.
Pētījumā izmantotā teorētiskā metode: literatūras analīze.
Referāts sastāv no ievada, 2 nodaļām, 4 apakšnodaļām, secinājumiem un literatūras saraksta.…