Mūsdienās ļoti daudz runā par skolēnu – jauniešu uzvedību, gan skolā, gan ārpus tās. Vecākiem ir grūti kontrolēt savu bērnu, ja nav tam tuvumā, tādēļ šo darbu brīžiem veic skolotāji. Mana zinātniskā darba mērķis ir izpētīt skolēnu vērtību sistēmas, lai noskaidrotu, kādas tās ir, un kā tās ir mainījušās līdz ar mūsdienu tehnoloģijām un jaunievedumiem. Lai pamatotu mana pētījuma aktualitāti, par piemēru ņēmu nesenajiem notikumiem (2007.gada 2.janvārī) Rīgas 69. vidusskolā. Septītklasnieki izrīkojās klaji nekaunīgi un stundas laikā viens no pusaudžiem atļāvās uzspļaut skolotājam. Publicējot šo rakstu ,,Latvijas avīzē”, nākošajos numuros izskanēja dažādi viedokļi par skolēnu izturēšanos un radušos problēmu, kam tad ir taisnība un tiesības. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), caur bērna vecākiem, pārmeta pedagogiem neprasmi risināt konfliktus ar pedagoģiskiem līdzekļiem, sodot skolas direktoru par spļāvēju un lipinātāju ’’pašcieņas aizskaršanu”, kā arī verbālu pazemojumu, pārkāpjot tiesības tikt uzklausītam. Apspļaudītais skolotājs nu kļūst par vaininieku. Tas radīja sašutumu daudzos lasītājos. Saprotams, ka skolēnu uzvedība pāraug huligānismā. Arī Izglītības un zinātnes ministrija izteica savu viedokli, paužot aicinājumu uz cieņu un sapratni un atgādina gan par tiesībām, gan par pienākumiem pret skolu, skolotājiem, skolēniem, līdzcilvēkiem, mācību procesu, skolas inventāru un visbeidzot – pret valsti. Skolā bērnu uzvedībā nedrīkst pieļaut visatļautību, jo vēlāk tā var izpausties ārpus skolas, kā arī pašā ģimenē. Ir jāuzsver, ka bērnam skolā ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Skolotājas ir jāciena, šāda attieksme no bērnu puses nav pieļaujama, šeit ir runa par cilvēka pazemošanu, tieši tā, kā šie jaunieši izturas pret skolotājiem, viņi izturēsies pret citiem cilvēkiem un sabiedrību. Ir arī līdzīgi notikumi citās skolās, līdz ar to, man radās interese par to, kādas ir mūsu skolas jauniešu vērtības.…
