Ieguldot savu naudu vērtspapīros, ikviena ieguldītāja, brokera, spekulanta mērķis ir nopelnīt. Un pēc iespējas vairāk. Tomēr ne vienmēr tas izdodas, un daudzi ir arī zaudētāji. Protams, var paļauties uz intuīciju un emocijām, lai izvēlētos – kādos vērtspapīros ieguldīt, bet kādus labāk nepirkt, taču tā tikai retajam var izdoties ieguldīt veiksmīgi. Tādēļ nopietniem ieguldītājiem ieteicams veikt konkrēto vērtspapīru tirgus informācijas analīzi.
Ieguldīšanas procesā investoram ir jāpieņem lēmumi – kuri ir vispieprasītākie vērtspapīri, kāds būtu visoptimālākais ieguldījuma apjoms, kad vajadzētu ieguldīt. Tādējādi veidojas investēšanas procesa pieci pamatposmi:
1.Investīciju politikas noteikšana.
2.Vērtspapīru analīzes veikšana.
3.Vērtspapīru portfeļa izveidošana.
4.VP portfeļa caurskatīšana, koriģēšana.
5.Rezultātu novērtēšana.
Investīciju politika izsaka investora cerības, vēlmes, kas noteiktas, ņemot vērā gan risku, gan ienesīgumu. Investoram ir jānosaka tās iespējamās finansu aktīvu kategorijas portfeļa izveidošanai. Tomēr konkrētu lēmumu par VP portfeli investors varēs pieņemt tikai pēc VP analīzes veikšanas. Šis ieguldīšanas procesa posms tiks apskatīts referātā, pamatā balstoties uz akciju tirgus informācijas analīzi, jo šie vērtspapīri ir vieni no populārākajiem. VP analīzi var veikt pēc dažādām pieejām, taču pamatnostāja jebkurai no tām ir, ka ieguldītāji ir spējīgi novērtēt vērtspapīru dinamiku un attīstības tendences. Fundamentālā pieeja VP analīzei ir balstīta uz “top-down” principu, kad analīzi sāk ar visas valsts ekonomikas izpēti, tad analizē nozari, kurā darbojas uzņēmums, un visbeidzot nonāk līdz uzņēmuma analīzei. Otra izplatītākā pieeja ir tehniskā analīze, kas balstās uz VP tirgus cenu izpēti, lai noteiktu nākotnes tendences. Būtiska atšķirība šīm abām pieejām ir tāda, ka fundamentālisti meklē atbildes uz jautājumu “Kas?”, bet tehniskās analīzes atbalstītāji – uz jautājumu “Kad?”.…
