Vērtspapīrs – tiesisks dokuments, kas apliecina emitenta pienākumus pret tā īpašnieku un var būt publiskās apgrozības objekts. [21, 13]
Emitents var būt valsts, pašvaldība vai juridiska persona, kas tiesīga emitēt un emitē vērtspapīrus savā vārdā. [11, 13]
Pirms 1940.gada Latvijā bija apgrozībā materializētie vērtspapīri, kas bija uz papīra glīti iespiestas zīmes.
Dematerializētie vērtspapīri – tie nav fiziski jāpārnēsā no savām mājām un banku un tad uz biržu, un tad atkal atpakaļ. Mūsdienās pasaulē pārsvarā ir dematerializētie vērtspapīri, un tādi tiek šobrīd pirkti un pārdoti Rīgas fondu biržā. Dematerializētie vērtspapīri ir arī privatizācijas sertifikāti. [11, 20-25]
Akcijas. [7, 23-28]
Senākais un visizplatītākais biržā tirgotais vērtspapīrs ir akcija. Tas ir apliecinājums, ka akcijas īpašniekam pieder uzņēmuma īpašuma daļa.
Akciju iegāde ir ātrākais un drošākais paņēmiens, kā kāda persona var kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku, nemaz to nenodibinot, bet gan tikai nopērkot šī uzņēmuma akciju daļu. Savukārt, uzņēmums no jauna izlaižot – emitējot – un pārdodot savas akcijas, var salīdzinoši ātri iegūt līdzekļus attīstībai.
Ka piemēru Latvijā var minēt dārzeņu ražošanas uzņēmumu “Gutta” un apdrošināšanas sabiedrību “Balta”, kas publiski emitējot akcijas, ieguva līdzekļus savai attīstībai. [11, 30]
Fiksēta ieņēmuma jeb parāda vērtspapīri. [10, 56-70]
Fiksēta ieņēmuma jeb parāda vērtspapīri ir paliecinājums, ka šo vērtspapīru īpašnieks ir aizdevis uzņēmumam, pašvaldībai vai valstij kādu noteiktu naudas summu uz noteiktu laiku.
Iegūto aizdevumu saņēmējs var izlietot pēc saviem ieskatiem. Par šo aizdevumu vērtspapīru īpašnieks saņem zināmu ienākumu, kas izteikts procentos no aizdevuma summas.…
