Tāpat kā jebkurš cits tirgus, arī vērtspapīru tirgus veidojas no pieprasījuma, piedāvājuma un līdzsvara cenas. Pieprasījumu veido vērtspapīru emitenti- valdība, uzņēmumi un visi pārējie emitenti, kuriem pietrūkst līdzekļu. Savukārt, piedāvājumu veido iedzīvotāji un uzņēmumi, kuriem ir izveidojušies ietaupījumi.
Līdzsvara cenai ir jāapmierina gan pieprasījuma pusi, gan piedāvājuma pusi. Vērtspapīru tirgus galvenais uzdevums ir mobilizēt ietaupījumus investīcijās, nodrošināt pienācīgus ienākumus no investīcijām un nodrošināt investīciju drošību. Lai šo uzdevumu veiktu, ir nepieciešama efektīva struktūra, kas atbalstītu darījumus vērtspapīru tirgū, kā arī labi funkcionējošas starpnieku, norēķinu, klīringa, regulējošās un uzraudzības sistēmas.
Vērtspapīru tirgu iedala:
primārajā tirgū, kuru, savukārt, iedala:
1. Biržu sektorā, kur kotējas tikai stingri atlasīti vērtspapīri. Minimālais darījumu apjoms ir salīdzinoši liels un tirdzniecībā piedalās tikai brokeri. Ja potenciālais investors vēlas ieguldīt naudu šajos vērtspapīros, viņam ir jāgriežas pie brokeru sabiedrības, kura ir pārstāvēta biržā.
2. Ārpusbiržas sektors ir plašāks nekā biržas, tas ir liberālāks un mazāk kontrolēts. Latvijā šobrīd praktiski darbojas tikai ārpusbiržas tirgus.
sekundārajā tirgū, kas ir īpašs vērtspapīru tirgus segments.
…