Vēzis ir nakts dzīvnieks. Tumsai iestājoties, tas izlien no savas alas un, barību meklēdams, apstaigā seklākās krastmalas. Dienā vēzis slēpjas alās vai citās paslēptuvēs vairoties no gaismas. Piemērotas paslēptuves nepieciešamas arī mātītēm mazuļa perināšanas laikā un kā vietā, kur mazajiem vēzīšiem uzturēties pirmajos gados, kad tie biežāk maina čaulu, jo šajā laikā tos stipri iznīcina zivis – zuši, asari un vēdzeles. Vēža galvenā dzīves vieta ir ūdensaugu josla, tajā atrod visvairāk sev piemērotu barību, retos gadījumos tie nokļūst 5- 6 m dziļumā. Vēzis ļoti labi var dzīvot arī grāvjos, strautos, dīķos, upēs, ezeros un purva bedrēs. Ūdens un tā tīrība ir galvenais faktors, kas nosaka vēžu eksistences iespējas. Vēža galvenā barība ir ūdens augi, bet vasarā, kad notiek čaulas maiņas un turpinās augšana, vēži galvenokārt patērē gaļas barību. Pieaugušajiem vēžiem galveno barību sastāda ūdens augi (86%), bet nepieciešama arī gaļas barībā(14%). Platspīļu vēžiem piemērotākie ir tīri ezeri ar sērainiem, oļainiem krastiem un vidēji lielās upes vai strauti ar lēnu caurteci un vidējo vasaras temperatūru 17-18º C. Purva jeb šaurspīļu vēži ir izturīgāki par citiem vēžiem. Piemērotos dzīves apstākļos vēža mūžs ir ap 25 gadiem, izaugot līdz 30 cm garumā.…
