Vēzis nav viena noteikta slimība, to varētu dēvēt par veselus slimību grupu. Jebkurā tā veidā vēzis ietekmē cilvēka šūnas maina tās un aug nekontrolējamā ātrumā. Lielākā daļa vēžu veidu veido šūnu sacietējumus, ko dēvē par audzējiem.
Sacietējuma šūnas spēj izceļot pa visu ķermeni un apstāties citās vietās un audzēju veidot tur. Lai arī, piemēram, no krūts vēža tā daļa pāriet uz plaušām tas vienalga skaitīsies kā krūts vēzis.
Var iedalīt arī ļaundabīgos audzējus, bet ne visi audzēji ir ļaundabīgi. Pastāv arī labvēlīgie audzēji, kas neizplatās pa ķermeni un tie neapdraud dzīvību. Bet pastāv arī ļaundabīgais vēzis, kurš neveido audzējus, tas ir asins vēzis jeb leikēmija.
Lielākā daļa slimnieku vēzi atklāj jau pēdējās stadijās, jo neveic fluorogrāfiskās apskates. Tās būtu jāveic jebkuram no mums. Un arī daudzi slimnieki nezina to, ka atklājot vēzi agrīnā stadijā to ir iespējam ārstēt. …