Videokarte ir datora sistēmas sastāvdaļa, bez kuras neviens mūsdienu datorlietotājs savu datoru nemaz nespētu iedomāties. Kopš 1990. gada, kad par datora galveno izvades ierīci ir kļuvis monitors, datorgrafika ir kļuvusi par vienu no galvenajiem virzītājspēkiem datortehnoloģijās. Pirmajiem monitoriem, kuri attēloja galvenokārt tikai tekstu ar baltiem burtiem uz melna ekrāna, pietika ar samērā vienkāršu video adapteri, kura grafiskā atmiņa bija mērāma kilobaitos. Mūsdienās, ar Windows Vista iznākšanu, pat operētājsistēmas darba vide prasīs no videokartes krietnus resursus un DirectX9 savietojama grafikas karte ar 64 MB atmiņu ir rekomendētais minimums (sk. “Attīstības tendences datoru grafikas jomā”). Tomēr ne jau ikdienas lietojumprogrammas ir attīstījušas šīs tehnoloģijas, galvenais dzinējspēks datorgrafikā vienmēr ir bijusi izklaides industrija. Varbūt tas liekas nedaudz smieklīgi, ka tik lieli tehnoloģiskie resursi un pūles mūsdienās tiek pielikti, lai izstrādātu arvien jaudīgākas videokartes datorspēlēm. Dažiem cilvēkiem tas varētu likties bērnišķīgi, tomēr jāsaka, ka tas ir pavisam nopietni, jo šajā biznesā apgrozās liela nauda, un tajā pelna visi, kas spēj konkurēt un patstāvīgi piedāvāt ko jaunu. Starp šādām pelnošajām firmām ir ne tikai galvenie grafikas čipu ražotāji ATI un Nvidida, bet arī firmas, kuras pārdod ekskluzīvu datorspēļu tehniku – Alienware, Falcon-Northwest, Dell u.c. Jāpiemin arī tādas firmas, kā, piemēram, Gigabyte un Club3D, kas ražo videokartes, balstītas uz ATI un Nvidia ražotajiem čipiem - lielās firmas koncentrējas galvenokārt tikai uz mikroshēmu izstrādi; par tālāku modificēšanu, dzesēšanas risinājumu un dizaina attīstīšanu atbild šīs izplatītājfirmas.…
