Efektīvs noteces attīrīšanas paņēmiens no lauksaimniecības platībām ir mitrzemes (mitrāji). Mitrzemju atjaunošana vai to mākslīga izbūve saistās ar virszemes un pazemes ūdens līmeņa regulēšanu, atjaunojot dabisko ūdens režīmu kādreiz pārpurvotās vietās, nepilnīgi nosusinātās ieplakās, regulētās ūdensnotekās vai izbūvējot nelielus dīķus (ūdenskrātuves). Tādā veidā tiek sekmēti ūdeņu dabiskie pašattīrīšanās procesi un augu barības vielu noplūdes samazināšanās, tas samazina lauksaimniecības difūzo piesārņojumu, kā arī sekmē bioloģiskās daudzveidības un dzīves vides atjaunošanos daudzām sugām. Mitrzemes pēc būtības ir nosēdbaseini, kur nogulsnējas augsnes erozijas produkti un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kurās ūdensaugi izmanto ūdenī esošās augu barības vielas. Uzskata, ka katra mitrzeme atkarībā no piesārņojuma koncentrācijas un noteces režīma par 10-30% samazina N un P noplūdes.
Minimālais mitrzemju lielums (ūdens virsmas platība) ir 0,1 – 0,5 % no sateces baseina laukuma, maksimālais 3-5 %. Ūdens apritei mitrzemē jābūt lēnai. Mitrzemēm jānodrošina tāds ūdens uzkrāšanas tilpums, kas varētu nodrošināt ūdens apmaiņu ne mazāk kā 3-5 dienās vasaras pusgada vidējās caurteces laikā, tas veicinātu augu barības vielu aizturēšanu. Izveidotās mitrzemes ūdens līmenis nedrīkst radīt traucējumus izbūvēto meliorācijas sistēmu darbībai un lauksaimniecības platību izmantošanai. Ar ī gar mitrzemi jāizveido aizsargjosla vismaz 6 m platumā. Izveidojot aizsargjoslu jārūpējas par atsevišķi augošu koku, krūmu un to grupu, kā arī citu ainavas elementu un starp lauku joslu saglabāšanu.
Mitrzemes reizē ir nozīmīgs ainavas elements un nodrošina bioloģiskās daudzveidības palielināšanos.
Profilaktisks paņēmiens biogēno vielu izskalošanās riska samazināšanai ir augsnes apstrādes ierobežošana, lai kavētu organisko vielu mineralizācijas procesus augsnē. Princips “apariet zemi rudenī” no ūdens vides aizsardzības viedokļa ir nepareizs, jo ziemas perioda atkušņu notece pastiprināti izskalos no augsnes mineralizācijas procesā atbrīvotos slāpekļa krājumus. Dažās valstīs zemniekiem maksā subsīdijas, lai tie atteiktos no augsnes apstrādes rudeņos. Protams, augsnes apstrāde pavasarī kavē citu lauku darbu izpildi un grūti realizējama vidēji smagās un smagās augsnēs.
…
